Bernis preses konferences sākumā atvainojās bankas klientiem par sarežģījumiem saistībā ar ikdienas operāciju veikšanu. Vienlaikus viņš atzina, ka "ABLV Bank" novērtē ECB lēmumu uz laiku apturēt bankas klientu maksājumus.
"Tas ir bankas labā, tas ir nepieciešams, lai stabilizētu situāciju un dotu mums laiku sakārtot nepieciešamās lietas," skaidroja Bernis.
Viņš uzsvēra, ka bankas likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītājs ir “stipri” virs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktā līmeņa. "Mūsu galvenie sarežģījumi, pirmkārt, bija saistīti ar grūtībām piekļūt pie mūsu pašu līdzekļiem. Un, protams, ja tāda situācija notiek, tas izraisa papildu spiedienu uz tekošo [budžetu]," teica Bernis.
Pēc viņa sacītā, "ABLV Bank" pārstāvji jau šovakar dosies uz ECB, lai otrdien bankas uzraugam prezentētu bankas situācijas stabilitātes plānu, kas paredz darbības turpmākās nedēļās. Mērķis ir panākt bankai noteikto darbības ierobežojumu atcelšanu. Lai to paveiktu, bankai jāpierāda, ka tā spēs nodrošināt izmaksas klientiem, ja tie vēlēsies no bankas savus līdzekļus izņemt.
Situācija ar “ABLV bank”
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.
Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.
FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.
"Primārie plāna elementi ir atbildes uz jautājumiem, kā mēs nodrošināsim pieejamos līdzekļus, lai norēķinātos ar iespējamo noguldījumu pieprasījumu no klientiem. Tieši priekš tā mums ir jāpanāk veiksmīga vērtspapīru darījumu noslēgšana.
Mums vajag pārdot vērtspapīrus, kas ir mūsu vērtspapīru portfelī, vai arī ieķīlāt un saņemt pret viņiem finansējumu.
Protams, mēs arī strādājam pie pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai mazinātu bankas riska profilu, un kas ļautu mums panākt veiksmīgu vienošanos ar ASV varas pārstāvjiem. No mūsu puses nebūs nekādu problēmu izpildīt jebkādus nosacījumus, kas būtu nepieciešami," sacīja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.
Četru dienu laikā bankai izdevies pārdot vērtspapīrus aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā. Pret vērtspapīru ķīlu nepilnus 100 miljonus eiro aizdevusi Latvijas Banka. To, cik daudz naudas vēl nepieciešams "ABLV Bank" darbības stabilizēšanai, Bernis atturējās minēt. "Rītdien mēs būsim Frankfurtē un tad saņemsim skaidru atbildi," noteica Bernis.
"ABLV Bank" vadība atzina, ka no pagājušās trešdienas, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās, līdz svētdienai, kad bankai noteikti ierobežojumi,
no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro. Izejošo maksājumu skaits ir palielinājies divarpus reizes. Atsevišķi partneri pēc ASV paziņojuma pārtraukuši sadarbību ar "ABLV Bank".
KONTEKSTS:
Pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās finansiālas grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) svētdien, 18. februārī, pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
"ABLV Bank" nolēmusi lūgt aizdevumu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas valdība paziņojusi, ka bankai neatvēlēs valsts budžeta līdzekļus. 97,5 miljonus eiro tai aizdos Latvijas Banka, pretī saņemot vērtspapīru ķīlu. "ABLV Bank" pāris dienās FKTK jāiesniedz plāns, lai parādītu, ka tā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā spēj strādāt, norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
