ĪSUMĀ:
- 2015./2016. gadā Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā,
- Konkurences padomei tika pārmesti gan nesamērīgi sodi, gan nepietiekami individuāla pieeja pret pārkāpējiem,
- Deputāti ierosināja sodu rēķināt pēc apgrozījuma, ko veidojušas tikai tās preces un pakalpojumi, uz kuriem konstatēts pārkāpums,
- Konkurences padomes ieskatos, ja izmaiņas būtu izdevies pieņemt, tad tās būtu labvēlīgas pārkāpējiem.
KNAB un Konkurences padomes veiktā izmeklēšana ir par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.
2015./2016. gadā Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, paredzot virkni pārmaiņu. Taču to vidū nebija plāna mainīt sodu piemērošanu. Negaidīti pirms trešā, galīgā lasījuma parādījās vairāki identiski priekšlikumi, kuru pieņemšanas gadījumā varētu sarukt sodi par Konkurences likuma pārkāpšanu.
“Kad mēs Saeimā skatījām grozījumus Konkurences likumā, tad bija liela pretestība un liela vēlme vēl vairāk mīkstināt sodus, sodu noteikumus, Ministru kabineta noteikumus par sodu noteikšanu. Burtiski izdevās kaut kādā veidā tomēr palikt pie tā, kas ir, lai nepasliktinātu stāvokli,” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Par Konkurences likuma pārkāpšanu naudas sodu var aprēķināt līdz pat desmit procentiem no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Deputāti ierosināja šo principu mainīt un sodu rēķināt pēc apgrozījuma, ko veidojušas tikai tās preces un pakalpojumi, uz kuriem konstatēts pārkāpums. Turklāt tikai par pārkāpuma izdarīšanas periodu, ne kalendāro gadu.
12. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2015. gada 8. decembra audioieraksts liecina, ka Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs deputātiem tolaik skaidroja: “Ir gadījumi, kur apgrozījums neveidojas. Piemēram, ja ir iepirkums, kurā uzņēmums zaudē, – tas konkrētajā iepirkumā neveido apgrozījumu. Tātad sanāk, ka ir karteļa pārkāpums, sevišķi smags pārkāpums, bet mēs nevaram konstatēt pārkāpumā iesaistīto apgrozījumu.”
Priekšlikumus īstais autors bija Latvijas Darba devēju konfederācija, bet līdzīgas izmaiņas lobēja arī citas uzņēmējus apvienojošas organizācijas. Tautsaimniecības komisijai tos iesniedza divi deputāti: vispirms komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (tobrīd “Vienotības” frakcijas deputāts), divas nedēļas vēlāk – komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS). Smiltēns skaidro, ka priekšlikumus iesniedzis sava amata dēļ, lai tos iekļautu priekšlikumu tabulā un deputāti varētu par tiem diskutēt.
“Latvijas Darba devēju konfederācija - viņi pauda satraukumu, ka viņi neesot uzklausīti, neesot bijusi diskusija ar Konkurences padomi par to visu, un viņi ierosināja, lai šo jautājumu izskatītu Tautsaimniecības komisijas sēdē. Taisnība bija tādi priekšlikumi. Es savu priekšlikumu atsaucu uzreiz pēc diskusijas, jo Konkurences padome ļoti pamatoti norādīja ar konkrētiem piemēriem,” tagad intervijā “De facto” saka Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība).
Sēdē piedalījās arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tostarp – pati Darba devēju konfederācija. Konkurences padomes pārstāvji sēdē noliedza, ka būtu trūcis diskusiju, jo par likuma izmaiņām tobrīd bija runāts jau vairākus gadus. Audioierakstā dzirdams, kā Konkurences padomei tiek pārmesti gan nesamērīgi sodi, gan nepietiekami individuāla pieeja pret pārkāpējiem. Padome šos pārmetumus argumentēti noraidīja.
2015. gada 8. decembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka teica: “Patiesībā man jāatzīst, ka es neesmu ne par, ne pret šo priekšlikumu. Tas ir vienkārši Darba devēju konfederācijas sagatavotais priekšlikums, kurš patiesībā it kā risinātu to bažu un to bēdu, ka šie sodi tiek aprēķināti... no kā - vai no pilna kompānijas apgrozījuma, vai tikai no tās segmenta, kur tieši šis pārkāpums ir konstatēts.”
Šobrīd, atbildot uz jautājumu, kā tolaik radās šis priekšlikums, Ingmārs Līdaka atbild: “Man tas nav skaidri atmiņā, bet es tikai varu pateikt, kā apmēram šādos gadījumos es parasti rīkojos - kad ir Tautsaimniecības komisijā pieaicinātie nozaru, daudzu nozaru pārstāvji, un šajā diskusijā man kāda ideja šķiet ļoti pieņemama, tad mēs kopīgi apsēžamies pie galda un uzrakstām priekšlikumu, un, ja man atmiņa neviļ, tad šeit nebija runa par būvniecības nozari, ka šeit bija runa, manuprāt, par tirdzniecības jomu.”
Smiltēns savu priekšlikumu atsauca komisijas sēdes laikā, bet Līdakas identiskais priekšlikums, lai arī komisijā noraidīts, tomēr netika atsaukts un turpināja ceļu uz galīgo lasījumu, kur diskusiju gan vairs nebija un tas tika noraidīts.
Savukārt deputāts Viktors Valainis (tobrīd - “Vienotība”, tagad – ZZS) ierosināja izslēgt pantu, kas komersantus ļauj saukt pie atbildības par informācijas nesniegšanu, nesadarbošanos vai melošanu Konkurences padomei. Viņš gan savu priekšlikumu atsauca vēl pirms izskatīšanas komisijā. “Tas nebija ar domu labvēlīgāku vienam vai otram uzņēmējam. Tas bija pēc sarunām ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar uzņēmēju organizācijām, bija ļoti daudzas bažas par šo likumprojektu. Un arī man likās tas, ka šai ministrijas pakļautībā esošajai iestādei ir dotas pārāk plašas tiesības.”
Konkurences padomes ieskatos, ja izmaiņas būtu izdevies pieņemt, tad tās būtu labvēlīgas pārkāpējiem, bet sarežģītu uzraugošo iestāžu darbu. Darba devēju konfederācija noliedz, ka priekšlikumus būtu iniciējusi būvniecības nozare - tie bijuši mērķēti uz daudznozaru uzņēmumiem.
Bijušais deputāts Līdaka bija viens no tiem, kurus aizvadītajā nedēļā apmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki. Līdaka neatklāj, par ko runāts ar izmeklētājiem. “Jūsu aizdomas var mazināt tikai KNAB, paziņojot, kāpēc viņi bija pie manis. Bet tikai viens, ko es varu pateikt - tad es domāju, ka KNAB izstrādē ir simtiem lietu, nevis viena, kas ir par karteļa veidošanu. Tas ir praktiski viss, ko es drīkstu teikt, un ko es saku."
Līdaka norāda, ka ar KNAB darbiniekiem bijusi saruna, gluži kā kā intervija, bet dokumenti vai datu nesēji izmeklētājus neesot interesējuši.