Latgalē uzrunātie cilvēki atzina, ka par krāpšanas gadījumiem pa telefonu ir gan dzirdējuši, gan daži arī paši saskārušies ar mēģinājumu izkrāpt konfidenciālos datus, taču ne bankai, ne policijai par tiem nav ziņojuši.
"Man pašai ir zvanījuši. Es tikai uzreiz sapratu, kas tie ir, jo vīrietis runāja krieviski. Es teicu, ka es ar jums nerunāšu un noliku klausuli. Nekas jau nevar notikt, ja es ar viņiem neielaižos sarunā. Un mums vienai meitenei bija pavisam slikti, viņa pat naudu pazaudēja. Bija sākusi runāt. Tur jau galvenais, ka nedrīkst viņiem atbildēt neko. Ja sāc atbildēt, tad viņi iesaista sarunā un uzzina visu, ko viņiem vajag. Bet tomēr ir cilvēki, kas iekrīt. Varbūt tiešām nav dzirdējuši neko par krāpšanos"
"Jā, ir zvanījuši. Es pārtraucu sarunu. Internetbanka visu laiku brīdinājumus met par krāpniekiem."
"Dzirdējis esmu, bet man vēl nav "uzbrukuši". Vienai paziņai gan bija tā, bet tas jau bija pirms kādiem diviem gadiem, viņa pati uzrāvās uz kaut kādiem ārzemniekiem. Piesolīja kredītus. Bet beigās palika bez kapeikas."
Kā atklāja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Artūrs Plinta, iepriekš krāpnieciski piedāvājumi iedzīvotājus visbiežāk sasniedza e-pastā, taču tagad populārākās ir telefonsarunas.
"Palielinās riska informācijas skaits, kad personas ziņo, ka viņiem ir zvanījuši krāpnieki, bet viņiem nekādus savus personas datus nav iedevuši un naudas līdzekļi no viņiem netika izkrāpti. Līdz ar to nedaudz samazinās arī apkrāpto cilvēku skaits un uzsākto kriminālprocesu skaits. Pa nedēļu ir vidēji ap 10–20 riska ziņojumu, kad cilvēkiem ticis zvanīts un mēģināts viņus apkrāpt, un no 5 līdz 8 kriminālprocesiem tiek uzsākti par to, ka cilvēki tika apkrāpti," viņš skaidroja.
Plinta uzsvēra –
lai arī cilvēki sākuši apzināties un saprast, kā darbojas krāpnieki, joprojām nav mazums iedzīvotāju, kuri iekrīt slazdos, un tie ir cilvēki vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Pašlaik mainījusies ne vien krāpnieku darbošanās intensitāte, bet arī metodes, kā tiek sasniegti potenciālie upuri.
Policijas pārstāvis sacīja: "Krāpnieki arī izglītojas, viņi ir ļoti labi psihologi – viņi ļoti labi prot apstrādāt cilvēku, spiest uz sāpīgākajiem punktiem – ka naudas līdzekļi tūlīt var pazust un jārīkojas ir tieši tagad, šajā minūtē un nedrīkst apdomāt savas darbības. Un loģiski, ka cilvēks apjukumā var arī neizanalizēt situāciju un padoties krāpnieku mērķim. Un beigās, kad attopas, tad rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Izkrāptās summas ir ļoti dažādas, no pārsimt līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Krāpnieki, kad iegūst personas datus, ne tikai nozog to naudu, kas ir kontā, bet viņi arī mēģina paņemt uz jūsu vārda ātros kredītus, SMS kredītus, bankā patēriņa kredītus, un tad summas jau ir daudz lielākas."
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā un pa telefonu, skaidroja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
"Savā "Swedbank" finanšu pētījumā mēs novērojam to, ka būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, ka vispār saņem krāpnieciska veida ziņas gan internetā, gan arī pa telefonu. 2019. gadā tie bija aptuveni 64% sabiedrības, tad tagad jau tas ir pieaudzis līdz 77%. Mēs varam apgalvot, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir saņēmušas kādu krāpniecisku ziņu. Aptuveni katrs piektais, kas ir ticis uzrunāts, ir zaudējis lielāku vai mazāku naudas summu. Svarīgi ir arī tas, ka ir ievērojami palielinājies tās naudas summas apmērs, ko iedzīvotāji zaudē."
Bankas pārstāve ieteica arī, ko darīt, ja esat saņēmis aizdomīgu zvanu it kā no bankas darbiniekiem.
"Tas padoms, ko tad darīt tajā brīdī, kad esat saņēmis šādu zvanu, ir izbeigt šo sarunu pēc iespējas ātrāk, un nevajag baidīties vai kautrēties nolikt telefona klausuli. Jo ātrāk saruna izbeigsies, jo mazāk iespēju, ka sapīsieties un noticēsiet un ka jūs maldinās. Ja ir gadījies savus datus izpaust un pēc tās sarunas atgūties, tad pirmais un svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk tūdaļ sazināties ar banku, lai kartes varētu nobloķēt un pieejas datus anulēt," viņa skaidroja.
Šogad vien Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē tikai ierosināti 156 kriminālprocesi par krāpšanas gadījumiem, kuros krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem. Kopēja izkrāptā summa ir nepilni 524 tūkstoši eiro.
