Nu jau bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) vēl pirms dažām nedēļām par „airBaltic” nu jau arī bijušā finanšu konsultanta „Prudentia” atrasto investoru izteicās visai skeptiski.
„Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šo investoru nebūtu vēlams izvēlēties. Tie ir dažādi riski, tai skaitā drošības riski,” toreiz atzina Matīss.
Otrdienas vakarā, kad pēc vairākas stundas ilgās valdības sēdes tika oficiāli apstiprināts, ka šis investors ir Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, Matīss savu retoriku mīkstināja.
„Nu pirmkārt, tāpēc mēs arī četrarpus stundas diskutējām. (…) Bažas joprojām paliek, bet neatkarīgi no tā šajās diskusijās, kuru saturu es nevaru atklāt, tika konstatēts, ka piedāvātais investors atbilst Aviācijas likuma prasībām,” paskaidroja Matīss.
Kas ir tie riski, kuri būtu jāminimizē, pēc valdības sēdes nekomentēja neviens. Izvairīgi tika komentētas arī publiski izskanējušās versijas, ka Montāga-Girmesa piedāvājums esot stingri saistīts ar nosacījumu, ka "airBaltic" jāiegādājas piecas "Sukhoi Superjet" lidmašīnas. Šīs lidmašīnas komplektē Krievijā un Itālijā, un neoficiāli izskan, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā lidmašīnu tirgotājiem bizness nevedas.
Par šo lidmašīnu iegādi, tiesa gan - citai lidsabiedrībai, savulaik interesējās arī tagadējais „airBaltic” vadītājs Martins Gauss, kurš gan apgalvo – ar Montāgu-Girmesu viņu tas nesaistot.
„Man nekad nav bijuši nekādi biznesa darījumi ar investoru. Es viņu pirmo reizi mūžā satiku šī gada jūnijā – tas arī viss,” sacīja Gauss.
“Tā ir tiesa, ka esmu vadījis Ungārijas lidsabiedrību „Malev”. Tāpat ir taisnība, ka „Malev” laikā es parakstīju nodoma vēstuli par 20 „Sukhoi Superjet” lidmašīnām, pirms tās vispār vēl bija saražotas. Tomēr tas nekad nebija kas vairāk kā nodoma vēstules parakstīšana. Mēs nekad neturpinājām šo diskusiju laikā, kad es vadīju „Malev”. Tas bija biznesa lēmums, kas tika pieņemts pirms dažiem gadiem pilnīgi citā valstī un citos apstākļos, un tam nav nekāda sakara ar lēmumiem, kuri mums varētu būt jāpieņem nākotnē šeit. Vēlreiz – es nepazinu Montāga-Girmesa kungu līdz šī gada jūnijam. Pirms tam es viņu nekad nebiju saticis un mums nebija nekādas saistības,” uzsvēra Gauss.
Latvijas Televīzijai izdevās sazināties ar valdības akceptēto "airBaltic" investoru Montāgu-Girmesu. Jautāts, par darba pieredzi Krievijā, Montāgs-Girmess noteica, ka viņš šo jautājumu nekomentēs, un sarunu pārtrauca.
Montāgs-Girmess, kura dzīvesvieta ir kādā pilī pie Leipcigas, ar biznesu gan vairāk nodarbojas Krievijā.
Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
1994.gadā viņš ieradies Krievijā, kur kļuva par Krievijas privatizācijas centra vadītāja vietnieku. Šī organizācija tika izveidota par rietumvalstu naudu ar mērķi atbalstīt privatizācijas procesu Krievijā.
Vēlāk Montāgs-Girmess pievērsies finanšu sektoram, bijis saistīts arī ar oligarhu Viktoru Vekselbergu. Taču viņa interesantākais bizness esot saistīts ar Krievijas civilo lidmašīnu tirgošanu ārvalstīs – pirms tam atrodot naudu, par ko tās saražot, rakstīja žurnāls „Medveģ”. Lidmašīnas pirktas Venecuēlā, Irānā, Kubā un Zimbabvē.
Žurnālam Montāgs-Girmess stāstīja, ka aviokompānija „Cubana” tagad lidojot tikai ar krievu lidmašīnām – darījuma apmērs bijis viens miljards ASV dolāru, un pārrunu laikā Montāgs-Girmess ticies arī ar pašu Fidelu Kastro.
Latvijas Radio arī noskaidroja, ka Montāgam-Girmesam jau pieder trīs uzņēmumi Latvijā. Jau pagājušā gada novembrī nodibināts SIA „Aircraft Leasing 1”, savukārt šogad jūlijā – uzņēmumi „Aircraft Leasing 2” un "Aircraft Leasing 3". Šo uzņēmumu pamatkapitāls kopā mazliet pārsniedz 30 tūkstošus eiro, un, spriežot pēc nosaukuma, tie nodarbojas ar lidmašīnu līzingu.
Jau vēstīts, ka ka valdībā sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm sprieda par turpmākajām darbībām "airBaltic" attīstības nodrošināšanai.
Valdība šo jautājumu skatīja jau oktobra vidū - Satiksmes ministrija (SM) informēja par finansiālo situāciju uzņēmumā un finanšu konsultanta "Prudentia" atrastā "airBaltic" investora izvērtējumu. Ministrija padziļinātai kompānijas izpētei bija pieaicinājusi auditoru, kas norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti uzņēmumā.
Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā.
Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.
"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss iepriekš norādījis, ka aviokompānijā nākamajos piecos gados jāinvestē aptuveni 100 miljoni eiro.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
