ĪSUMĀ:
- Likumā paredzēts noteikt, ka EM pārbaudes stacijās jāveic regulāri; neatbilstību gadījumā atļaujas jāanulē;
- Nav skaidrs, vai likuma grozījumus esošā Saeima paspēs apstiprināt atlikušajās divās plenārsēdēs;
- Saeimas komisijas vadītājs Naudiņš uzskata, ka ierastajā kārtībā likuma grozījumus nepaspēs izskatīt;
- Komisija spriedīs par iespēju no likumprojekta izdalīt svarīgākās normas, ko virzītu steidzamības kārtībā;
- OIK saņēmējiem nav saprotama steiga un likumprojekta virzīšana bez apspriešanas;
- Vienlaikus EM turpina darbu pie sava piedāvājuma OIK atcelšanai.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
"Ja komersants pareizi iesniedza pareizi aizpildītus papīriņus, ja viņam tik daudz prāta pietika pareizi papīrus sazīmēt, tad skaitījās, ka viss ir kārtībā, un viņam tika maksāts. Tagad Ekonomikas ministrija būs atbildīga, lai būtu pārbaudes, kurās tiktu reāli pārbaudīti komersanti, un pārbaudītas principiālas lietas, kas attiecas uz pašpatēriņu, uz lietderīgo siltumu, uz tehnoloģiju, uz kurināmā izmantošanu," skaidroja Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").
"Mēs paredzam, ka tas pozitīvi ietekmēs patērētāju maksājumus – viņi samazināsies. Ir jauni, pilnveidoti mehānismi, kas ļauj efektīvāk kontrolēt staciju darbību, un tas ir pozitīvais pienesums no šī likumprojekta izstrādes un apstiprināšanas Saeimā," teica EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Tomēr tas, vai Saeima grozījumus paspēs apstiprināt vēl atlikušajās divās plenārsēdēs, šobrīd nav zināms.
Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) norāda, ka ierastajā kārtībā to nevar izdarīt, jo vēl vajadzīgi divi lasījumi. Vienīgais risinājums ir svarīgākās likumprojekta normas izdalīt atsevišķi un virzīt kā steidzamas.
Par to komisija varētu spriest trešdien, 24.oktobrī. OIK saņēmējiem steiga gan nav saprotama.
"Mani visvairāk izbrīna tas, ka šie minētie grozījumi ir tik ārkārtīgi svarīgi un steidzami virzāmi bez apspriešanas. Nav bijušas nevienas konsultācijas, pat ministriju līmenī," sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Paralēli EM turpina pilnveidot savu piedāvājumu OIK atcelšanai. Pirmajam variantam ministrija saņēma aptuveni 100 iebildes. Uzlabotajā plānā tikšot rosināts vēl stingrāk ierobežot OIK saņēmēju peļņu, savukārt ideju par "zaļajiem sertifikātiem" ministrija aizstājusi ar citu atbalsta mehānismu elektrības ražotājiem.
"Eiropā aprobēts modelis, tā saucamais "feed-in premium" modelis. Tas ir arī tirgus mehānismos balstīts modelis, bet viņš saka, ka ir jāmaksā uzņēmējiem tik liels fiksēts atbalsts, kas ļautu viņiem startēt brīvajā tirgū. Tas ir tāds daļējs tirgus modelis. Mēs esam mēģinājuši salikt kopā to, ko no mums lūdza, lai varētu virzīties uz priekšu vēl šajā valdībā," skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Ministrs uzsver, ka galvenais uzstādījums OIK atcelšanas plānā tikšot saglabāts – samazināt izmaksas elektrības ražotāju atbalstam no viena līdz 0,3% no iekšzemes kopprodukta. Ministrijas ziņojumu valdība varētu apspriest novembrī.
