Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" iegūtie materiāli nodoti arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei jeb tā sauktajai Finanšu policijai, kas ierosinājusi kriminālprocesu un sākusi izmeklēšanu.
Par operāciju "Vergi"
- Operācijas galvenais uzdevums parādīt, kā Latvijā reālajā dzīvē algas dienā notiek aplokšņu algas maksāšana, kā uzņēmējs izturas pret saviem darbiniekiem un kā ar vieglu roku tiek apiets likums par minimālo algu, kas nosaka, ka par vienu slodzi maksāt mazāk par 380 eiro uz papīra mēnesī darba devējs nedrīkst. Ja kāds uzņēmējs tomēr vēl grib šmaukties un iedzīvoties uz darbinieka rēķina, tad pērn Krimināllikumā veiktas izmaiņas, skaidri un gaiši nosakot, ka aplokšņu algu maksāšana ir kriminālnoziegums.
Uz papīra viens darba laiks, realitātē – cits
Imantam šobrīd ir 61 gads, viņš ir pirmspensijas vecumā. Pēc profesijas galdnieks, ilgus gadus par to arī strādājis, bet pirms dažiem gadiem bijušas problēmas ar roku, un tagad viņs ir otrās grupas invalīds. Invaliditātes pabalsts mazliet virs 100 eiro, un, lai izdzīvotu, tomēr jāstrādā, un tā pērna gada nogalē viņš nonāca firmā "Verge", kas ir apsardzes kompānija.
"Sākumā strādāju Siguldā pie būvuzņēmuma, kur būvē jauno klubu, kultūras namu. Tad tur sāka mētāt no viena objekta uz otru, trešo. Iznāk, trīs objekti tai "Vergei" ir," klāsta Imants.
Jau pašā sākumā, pārrunājot darba noteikumus, firmas pārstāvis godīgi teicis – līgumā tev stundas likme būs 2,70 eiro, bet patiesībā 90 eiro centi par stundu.
Imants piekritis – viņam arī norādīts, ka pēc papīriem oficiāli par līgumā norādīto likmi viņš strādās vien kādas desmit stundas mēnesī.
Lai nebūtu jāmaksā visi nodokļi, tostarp sociālās iemaksas nebūtu lielas, Imants sācis strādāt pēc pavisam cita grafika.
Uz papīra decembrī bija nostrādātas sešas stundas un desmit stundas janvārī, bet reāli Imants decembrī nostrādāja sešas diennaktis un janvārī desmit diennaktis.
Darba devējs izrādās ar policijas palīga apliecību
Par firmu "Verge"
- Firma "Verge" ir apsardzes kompānija, kas regulāri meklē jaunus darbiniekus, tiesa, izmantojot citu firmu segvārdus un zīmīgi, ka akcentu liek vai nu uz pensionāriem, vai nu uz invalīdiem.
Lūk, viens no sludinājuma tekstiem: "Meklējam ēku un teritorijas dežurantu bez kaitīgiem ieradumiem. Darbs paredzēts 3 km aiz Dzelmēm Jumpravas virzienā. Darbs maiņās. Apsardzes sertifikāts nav nepieciešams. Var būt pensionārs".
- Šī firma nebūt nav tik maza, tās apsargājamie objekti ir daudzviet Latvijā. Pēc 2015.gada datiem, to darbinieku skaits ir aptuveni 70, un tā maksā arī nodokļus. Visa gada laikā samaksāti apmēram 83 000 eiro, bet sociālās iemaksas veiktas tikai 20 000 eiro apmērā. Ja to sadala uz visiem darbiniekiem, tad par vienu darbinieku mēnesī vidēji maksāti 23 eiro, kas ir krietni zem sociālajām iemaksām, ko par darbiniekiem būtu jāveic vismaz no minimālās algas.
- Firmas saimnieks Edgars Mētra savulaik tiešām bijis policista palīgs un konkrēti Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības nodaļas amatpersonai, taču šī amatpersona darbu policijā pametusi. Mētras policista palīga apliecība 2016.vgadā zaudējusi spēku, bet nodota atpakaļ policijai nav. Un, visticamāk, savus darbiniekus 2017. gada sākumā viņš biedējis jau ar nederīgu apliecību.
Imants atzīst, ka pats piekritis šiem noteikumiem. Bet pirmajā algas dienā – janvāra beigās, kad visi strādājošie sasaukti vienkopus un firmas "Verge" īpašnieks Edgars Mētra pats katram dalījis skaidro naudu, – Imants bijis pārsteigts par kādu saimnieka rīcību.
Proti, algas izmaksāšanas brīdī firmas īpašieks izvilcis savu maku un sācis rādīt kādu apliecību – tā, kā izrādījies, bijusi policista palīga apliecība.
Imants sajutās tik pazemots, ka nolēma uzmeklēt raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālistus, kas tālāk ar Imantu darbojās kopā.
"Motivācija? Man, godīgi sakot, nokaitināja tā viņa draudēšana un mētāšanās ar apliecību. Paši tajā pašā laikā saka, mums tāda slikta valsts. Es jau tajā brīdī uzreiz nesapratu, kas tā par apliecību. Kā tā, iznāk, ka pats tu esi kaut kāds valsts darbinieks, kuram tā valsts ir jāstutē, jātaisa. Pēc tam taisa pats sūdus.
Tas tādā ziņā uzsita asini. Varbūt, ja nebūtu to apliecību, nebūtu draudējis, būtu nospļāvies, ej jūs bekot, un gājis prom," sprieda Imants.
Algu izmaksu firmā fiksē ar slēpto kameru
Imants un raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vienojās, ka nākamo algas dienu – februāra beigās – viņš centīsies fiksēt ar slēpto kameru.
Uz algas dienu Siguldas peldbaseina telpās bija sasaukti visi šī objekta dežuranti. Ieradās arī pats saimnieks Edgars Mētra, kurš atbrauca ar 2016.gada "Grand Cherokee" (jaunas auto pārdošanas cena, pēc raidījuma aplēsēm ar pievienotās vērtības nodokli, ir apmēram 66 000 eiro).
Var droši teikt, ka šis video materiāls parāda aplokšņu algas izmaksu. Jo, lai arī uzņēmēji saviem darbiniekiem drīkst maksāt algas skaidra naudā,
šie darbinieki parakstu liek tikai oficiāli noteiktajām mazajām darba stundām, lai arī faktiski ir strādājuši aptuveni pusotru slodzi.
Un darbinieku rokās nonāk oficiāli neuzskaitīti līdzekļi.
Imants par janvārī nostrādātajām desmit diennaktīm saņēma 262 eiro pēc neoficiālās likmes – 90 eiro centi par stundu.
Šobrīd Imants darbu šajā firmā ir uzteicis. Strādāt viņš, protams, grib, tādēļ raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēršas pie citiem uzņēmējiem, kas varētu piedāvāt Imantam darbu un kas nodokļus maksā godīgi.
Īpašnieks noliedz algu maksāšanu aploksnē
Pēc uzfilmētā materiāla raidījums "Aizliegtais paņēmiens", neatklājot detaļas, sazinājās ar pašu firmas īpašnieku Mētru un jautāja, vai viņa firma algas maksā atbilstoši likumiem.
Uz norādi, ka raidījumā rīcībā ir nonākušas sūdzības par iespējamu darba līguma pārkāpumu attiecībā uz darba samaksu un ir aizdomas par aplokšņu algām, Mētra noteica: "Ļoti interesanti. Un no kurienes jums ir atnākusi tāda informācija?"
Uz raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" aicinājumu satikties un skaidrot izskanējušās aizdomas par algu maksāšanu aploksnē, Mētra noteica:
"Nu, tātad, situācija sekojoša, tātad, ja, cienītais. Tātad, pie mums tādas lietas nenotiek, es jums pateikšu to. Tātad… telefoniski, ja."
Mētra turpina apgalvot, ka algas uzņēmumā maksā saskaņā ar likumu un nekādi pārkāpumi šajā ziņā neesot. Pēc tam, kad Mētram tiek pateikts, ka ir videomateriāls ar algu izmaksu, viņš vienalga neko sīkāk nevēlas paskaidrot.
Nekāda saruna ar firmas īpašnieku īsti nesanāk. Mētra ir pārliecināts, ka likumu nepārkāpj.
Cik Imantam būtu jāsaņem par darbu?
"Aizliegtais paņēmiens" nolemj sarēķināt to, cik tad uzņēmumam vajadzētu maksāt vienam dežurantam atbilstoši likumam.
Par apsardzes nozari
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, 2016.gadā visa nozarē strādāja 10 200 darbinieku. Kopējās sociālās iemaksas par viņiem savukārt bija 19,47 miljoni eiro, kas uz vienu darbinieku mēnesī sanāk 159 eiro.
Tas ir mazliet vairāk nekā sociālās iemaksas būtu veiktas no minimālās algas – proti, 126 eiro apmērā, taču tuvu tam. Un jāsecina, ka vidēji sanāk - gandrīz visi apsargi valstī sēž savās darba vietās par minimālajām algām.
Kā teikts firmas "Verge" līgumā ar Imantu, vienas stundas tarifs ir 2,70 eiro. Par janvāri Imants no firmas īpašnieka Mētras saņēma 262 eiro saskaņā ar likmi 0,9 eiro par stundu.
Tātad kopā bija nostrādājis 290 stundas, kas nozīmē, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam firmai "Verge" viņam būtu jāaprēķina 783 eiro liela darba samaksa.
Uz rokas Imantam savukārt būtu jāsaņem 553 eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā viņš saņēma faktiski, bet vēl 266 eiro uz Valsts kasi aizietu kā sociālās iemaksas par viņu esošo 16 eiro vietā.
Šajos aprēķinos nav ņemts vērā tas, ka par šāda darba apjomu – gandrīz 300 stundas mēnesī – firmai būtu vēl jāmaksā arī virsstundas pēc dubultā tarifa. Tas nozīmētu, ka Imantam uz rokas par janvāri būtu jāsaņem tuvu 700 eiro.
Ja uzņēmējs atļaujas rīkoties šādi, tad ir pilnīgi vienalga, cik liela valstī ir noteikta minimālā darba alga – 380 eiro, 500, kaut vai 1000, jo to, lūk, var neievērot, secina raidījums.
Vai Edgaram Mētram par to visu kaut kas draud? Šķiet, ka nepatikšanas lielas – viņš ir parādīts televīzijā, kā maksā aplokšņu algas, ir arī kāds darbinieks, kurš liecina, ka aplokšņu algu saņēmis, un ir Saeimas pērn ieviestais Krimināllikuma pants, kas par šādām darbībām paredz pat cietumsodu.
VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe pēc raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižeta atzina, ka aplokšņu algu maksāšanā vainotais apsardzes uzņēmums "Verge" jau kādu laiku esot VID redzeslokā.
"Faktiski jūsu raidījums ["Aizliegtais paņēmiens"] paātrināja to, lai arī mēs [Finanšu policija] zināmā mērā mainītu taktiku un uzsāktu darbības," atzina Ceipe,
norādot – saistībā ar iespējamām nelikumīgām darbībām uzņēmumā pagājušajā nedēļā sākts kriminālprocess.
To, ka šajā gadījumā ir pamats kriminālprocesa sākšanai, raidījumā atzina arī Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Vienotība"). "Manuprāt, te ir visas iespējas savākt pierādījumus, lai vainīgais tiktu sodīts saskaņā ar Krimināllikumu."
Judins uzskata, ka šādos gadījumos darbiniekiem ir vērts iet pret sava darbu devēju. "Es domāju, ka ikvienam cilvēkam ir jārīkojas līdzīgi [kā Imantam],"
teica deputāts, piebilstot, ka cilvēki mēdz būt neapmierināti ar dzīvi, bet tanī pašā laikā nerīkojas, lai to uzlabotu.
To, kas uzņēmumam draud pēc darbinieka video par aplokšņu algu maksāšanu, "Aizliegtais paņēmiens" centās skaidrot eksperimentā – uzdodoties par uzņēmuma "Verge" vadītāja sekretāri, raidījums mēģināja noskaidrot ietekmīgu advokātu biroju secinājumus un padomus.
