Pirmais un visai ātri panāktais efekts – kad trauku mazgātāja par aplokšņu algām un neapmaksātām virsstundām pasūdzējās Valsts ieņēmumu dienestā un tas ieradās reidā, bija skaidrs, ka aplokšņu algu prakse nu ir galā. "Mūs piespieduši pie sienas. Mēs nevaram vairs atpakaļ iet uz aplokšņu algām," atzina “Tokyo City” filiāles direktore Dace Gaspažiņa-Korecka.
Tieši par šo atzīšanos "Aizliegtā paņēmiena" vadītājam Guntim Bojāram ir vislielākais prieks. "Tā ir labā ziņa! To, vai tas mainīs sistēmu – neredzu! Nu – tad mēs tagad ejam pie nākamā, nu, tas tagad maksās... Es jau, protams, gribētu, lai mēs domājam citādāk, lai mēs ģenerāli mainām sistēmu!"
Un te aina nav iepriecinoša. Lai gan par aplokšņu algām pienākas kriminālsods un amatpersonas aicina to izmantot.
"Bet - nu teikt, ka prokuratūra to būtu izvērtējusi par augstu prioritāti, es arī nevaru. Visu cieņu ekonomikas un finanšu policijām, bet es sagaidītu daudz agresīvāku rīcību šai lietā," atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
"Es domāju – bez emocijām. Ir jābūt instrumentiem, kā aizslēgt tādus uzņēmumus. Mēs nepaliksim neēduši. Cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus," sprieda Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tomēr "Aizliegtais paņēmiens" secinājis - sodu piemērošana ir ļoti smagnējs, lēns un mazefektīvs process
"Pirmkārt, manuprāt, ja mēs redzam, ka mums ēnu ekonomika ir tuvu ceturtdaļai no visas valsts ekonomikas, izveidojam efektīvu ziņošanas punktu, kur cilvēki var atnākt, pasūdzēties anonīmi, izstāstīt savu bēdu, jo patiesībā cilvēki grib to stāstīt. Šobrīd, kad mēs aicinām no "Aizliegtā paņēmiena" puses teikt – nākat sūdzēties, cilvēki grib, cilvēki nav apmierināti ar šo sistēmu," teica Bojārs.
Otrs priekšlikums – lai ir skaidri noteikti un uzņēmējiem zināmi soda naudu apmēri. Un lai tie ir pietiekami lieli. Piemēram, 10% no gada apgrozījuma.
"Un uzņēmēji zin skaidri šos spēles noteikumus. Tajā brīdī viņš domā – vai viņš ir gatavs riskēt par miljonu? Un es domāju, ka tāds "Tokyo City" pateiktu – mēs neesam gatavi riskēt par miljonu," lēsa raidījuma vadītājs.
Visbeidzot – vai kāds nonāks cietumā? "Aizliegtā paņēmiena" prognoze – drīzāk jā, nekā nē. Jo kriminālatbildība draud uzņēmuma valdes loceklim Dmitrijam Tribuncovam un konkrētās filiāles direktorei Dacei Gaspažiņai-Koreckai.
Taču uzņēmuma īpašniekiem, visticamāk, nedraud nekas. Un bažas ir arī par procesu gausumu, kā tas bijis citos gadījumos..
"Mēs kā nozares dalībnieki pirms kādiem pieciem gadiem pacēlām jautājumu, ka viens dalībnieks mūsu nozarē izvairās no nodokļu nomaksas. Vienojāmies, ka viņi to praksi pārtrauks. Bet, kad mēs pārliecinājāmies, ka viņi to nedara, es personīgi uzrakstīju iesniegumu Finanšu policijai.
Ir ierosināts kriminālprocess, un trīs gadus šis process nekustas. Nekustas!" akcentēja uzņēmuma “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
"Tokyo City" gadījumā gan ir vēl kāds būtisks apstāklis – aplokšņu algu izmaksa ir fiksēta videoierakstā. Bet nav skaidrs, vai tiesa to atzīs par pierādījumu.
"Nezinu, nezinu, domāju, ka tas būs atkarīgs, kādā kontekstā to filmējumu var izmantot. Jo šobrīd viena epizode, ko es zinu, ka tajā brīdī, kad atrada tos 8000 skaidrā naudā, "Tokyo City" puse saka, ka tā bija inkasācijas nauda. Mēs varam šo ierakstu apliecināt – ka tajā laikā tika maksāta aplokšņu alga, tas tika veikts tajā un tajā kabinetā. Lūk, te tā nauda ir! Ja šādā kontekstā var salikt kopā un pierādīt, ka tā nebija inkasācijas nauda, ka tā bija aploksnēs liekamā nauda, ka tā ir tā skaidrā nauda, es domāju, ka tiesībsargājošās iestādes var šos vidomateriālus izmantot," uzskata Bojārs.
Skaidrs arī, ka "Tokyo City" lietas iznākums, lai kāds tas būtu, atstās ietekmi uz citiem, kas turpina slēpties ekonomikas ēnu daļā.
"Tas ir faktiski tāds varbūt pat revolucionārs moments. Ja viss turpināsies un nekas nenotiks, tas nozīmē, ka var tā turpināt," piebilda picēriju tīkla “Can Can pizza” direktore Sandra Smirnova.
