FKTK pārstāve uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājus, banku klientus aizliegums neietekmēs, jo 90% no visiem valsts iedzīvotājiem apkalpo četras lielās bankas, kurām sadarbība ar čaulas kompānijām ir maza vai nepastāv vispār.
Pēc Uplejas teiktā, bankas, kuras ietekmēs aizliegums sadarboties ar čaulas kompānijām, pārsvarā orientējas uz ārzemju klientu apkalpošanu. Vairākas no tām savu biznesu balsta čaulas kompāniju apkalpošanā. Tagad bankām jāpārskata biznesa plāni, parādot, ka tās var būt rentablas un dzīvotspējīgas arī bez čaulas kompāniju naudas.
Upleja norādīja, ka bankas jau demonstrē lietišķu pieeju, strādājot pie stratēģijas izstrādes, kas būs jāsaskaņo ar FKTK. Lai risinātu situāciju, bankas var samazināt savu biznesu vai arī apvienoties savā starpā, kā arī mainīt darbības modeli, piesakoties maksājumu iestādes licencei, ja galvenokārt nodarbojas tieši ar naudas pārskaitījumiem.
Bankas jau sākušas darbu pie tā, kā izpildīt likumā noteikto aizliegumu, informē gan Latvijas Komercbanku asociācijā, gan FKTK.
Banku augstskolas Pētniecības direktors Andris Nātriņš norādīja, ka likviditātes problēmu rašanās kādai no bankām nav izslēgta. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka situācijā nevajadzētu sabiezināt krāsas.
Nātriņš arī skaidroja, ka čaulas kompāniju nodrošināto finanšu līdzekļu aizplūšana Latvijas tautsaimniecību neietekmēs, jo lielākā daļa no naudas nebija saistīta ar Latvijas ekonomiku. Valsts ieguva tikai tik lielā mērā, ka finanšu pakalpojuma veicējs maksāja nodokļus.
KONTEKSTS:
Finanšu sektora attīstības padomes trešdien, 21.martā, vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Paredzēts, ka attiecīgos grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā valdībā plānots izskatīt uzreiz pēc Lieldienām. Aprīlī to plānots apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām.
Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Pēc nedienām ar "ABLV Bank", kura pēc ASV paziņojuma par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā nolēma pašlikvidēties, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka rosinās finanšu sektorā ieviest jaunu nodevu čaulas kompānijām. To vēlāk atbalstīja arī Finanšu sektora attīstības padome.
