Zemkopības ministrija savā valdījumā esošās valsts meža zemes, kurās atrodas tādi derīgie izrakteņi kā kūdra vai smiltis, apsaimniekošanu no 2000. gada ir nodevusi akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”. Pārskatos tie netika norādīti ne naudas vērtībā, ne arī apjomos. Līdz ar to tie netika uzrādīti arī valsts saimnieciskā gada pārskatā.
Derīgie izrakteņi ministrijas grāmatvedības uzskaitē, nosakot uzskaites vērtību 3,8 miljardi eiro, tika iekļauti, tikai gatavojot 2018. gada pārskatu un tikai pēc Valsts kontroles konstatējuma, ka šis valsts īpašums nekur nav uzskaitīts.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk ministrija derīgo izrakteņu vērtību samazināja 58 reizes līdz 65,7 miljoniem eiro. Tomēr Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, ka jaunā derīgo izrakteņu uzskaites vērtība ir pareiza un tādēļ
atteicās sniegt atzinumu par Zemkopības ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību.
Revidenti norādīja to, ka pastāv risks - valsts nav guvusi atbilstošus ienākumus no turējumā nodotiem aktīviem.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa preses konferencē, norādot uz minēto Zemkopības ministrijas gadījumu, teica, ka pārskats par budžeta izpildi ir būtisks dokuments, kas ārvalstu investoriem sniedz priekšstatu par notiekošo Latvijas ekonomikā. Savukārt Valsts kontrole ir tā iestāde, kura saskaņā ar starptautiskiem standartiem to pārskatu izvērtē, lai tajā tiktu sniegta pamatota informācija. Tādēļ Krūmiņa uzsvēra, ka, ja vēl šogad atzinums ir sniegts ar iebildēm, tad, iespējams, nākamgad iestādei nāksies atteikt atzinuma sniegšanu par Latvijas saimnieciskā gada pārskatu, jo situācija turpinot pasliktināties.
Krūmiņa arī informēja, ka revidenti netic Zemkopības ministrijas pamatojumiem derīgo izrakteņu vērtības samazināšanas iemesliem, tādēļ ir
Valsts kontrole ministrijā ir uzsākusi detalizētu revīziju, kuras secinājumi būs pieejami oktobra beigās.
Zemkopības ministrijas pašreizējā vadība nenoliedz trūkumus, bet apgalvo, ka tie radušies iepriekšējo ministru laikā.
“Desmit gadus pirms mums šo Zemkopības ministriju vadīja Zaļo un Zemnieku savienība, tādēļ vispareizāk būtu šo jautājumu adresēt viņiem. Kas attiecas uz mums, pēc mūsu darba uzsākšanas ZM, esam ciešā kontaktā ar Valsts kontroli. Sekojam līdz šim padziļinātās revīzijas ziņojumam un esam gatavi ieviest visus tos ierosinājumus, ko Valsts kontrole mums norādīs,” LTV pauda Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA).
Vēl revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) arvien nav novērsis trūkumus informācijas sistēmu (IS) drošības pārvaldībā, uz ko Valsts kontrole norādīja jau 2015. gadā. Valsts kontroles ieskatā tas apdraud VID rīcībā esošo datu drošību. Turklāt ne VID, ne Finanšu ministrijas veiktās darbības nav būtiski mazinājušas jaunu nodokļu parādu veidošanās tempu un apjomu. Arī pagājušā gada laikā jauni nodokļu parādi veidojušies tādā pašā apjomā kā iepriekšējos gados – apmēram 850 miljoni eiro, bet to veidošanās cēloņi joprojām nav tikuši pētīti, secinājuši revidenti.
VID IS glabājas milzu datu kopums, kas satur arī konfidenciālu informāciju, taču ne visi informācijas tehnoloģiju (IT) riski ir apzināti un tiek pienācīgi kontrolēti. Līdzīgi kā iepriekšējo gadu revīzijās, Valsts kontrole arī šogad konstatēja trūkumus VID IT drošības pārvaldībā. Revīzijā atklātie trūkumi rada datu manipulācijas un krāpšanas riskus, kā arī apdraud informācijas konfidencialitāti.
Tāpat Valsts kontrole atklāja, ka vismaz 5486 pensionāri ar invaliditāti 2018. gadā nesaņēma tiem pienākošos pensiju pilnā apmērā.
Vidēji samazinājums bija 7,40 eiro mēnesī, jo pensijas aprēķinā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nepiemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par invaliditāti. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli varēs atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Lai arī Saeima 2017. gada beigās steidzamības kārtā grozīja likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, VID un VSAA tā arī nav spējuši nodrošināt, lai pensiju aprēķinā VSAA katru mēnesi pareizi piemērotu nodokļu atvieglojumus un pensionāri attiecīgi ik mēnesi saņemtu vairāk naudas uz rokas.
Valsts kontrole veica arī papildu pārbaudes, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāju ienākuma atvieglojumi un prognozētais neapliekamais minimums tiek piemērots personām, kuras strādā tikai vienā darbavietā. Pārbaudes rezultātā Valsts kontrole secināja, ka VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju.
Tādēļ 2018. gadā vismaz 70 486 personas nesaņēma tām pienākošos IIN atvieglojumus un prognozēto neapliekamo minimumu.
Šo cilvēku mēneša ienākumi samazinājās vidēji par 25 eiro tikai tādēļ vien, ka viņi VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) nebija fiksējuši atzīmi par savu vienīgo ienākuma gūšanas vietu. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli 20,8 miljonu eiro apmērā, kuru varēs atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Turklāt tikai tad, ja persona zinās par savām likumīgajām tiesībām un pratīs rīkoties EDS vidē. VID ieskatā gada ienākuma deklarācijas iesniegšana ir būtiska, jo ar to persona apliecina savu gribu saņemt pārmaksāto nodokli.
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka personas e-prasmes un fiziskās iespējas bieži vien var traucēt šo gribu izteikt. Turklāt deklarācijas iesniegšana šajos gadījumos ir papildu slogs un neērtība gan iedzīvotājiem, gan arī VID, administrējot un atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Lai arī labprātīgas parādu nomaksas, piedziņas vai amnestijas rezultātā nodokļu parādu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 14%, sasniedzot 1044,2 miljonus eiro, revīzijā secināts, ka
jaunie nodokļu parādi veidojas līdzīgi kā iepriekšējos gados, sasniedzot apmēram 850 miljonus eiro gadā.
Tāpat Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka trešdaļa budžeta finansējuma, kas sākotnēji paredzēts būtiskākajiem uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm, netiek izmantota mērķiem, bet tik un tā paliek resoru rīcībā. Tādēļ šajā revīzijā Valsts kontrole sniedza negatīvu atzinumu par valsts attīstības izdevumu plānošanu un izlietošanu.
No pārbaudītajiem 30,6 miljoniem attīstības izdevumu, kas tika atzīti par valsts prioritātēm, 9,4 miljoni netika izlietoti sākotnējiem mērķiem, bet gada laikā pārdalīti tādām ikdienišķām vajadzībām kā ierēdņu atlīdzībai, remontiem un citiem.
Tā kā valsts budžeta izdevumi gadu no gada palielinās, 2018. gadā sasniedzot jau 10,75 miljardus eiro, sabiedrība pamatoti vēlas saņemt arvien vispusīgāku informāciju par to, kur un kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Valsts kontrole norāda, ka 2018. gada laikā saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros aprakstītā informācija radīja aizdomas, ka iepriekšējos gados valsts iestāžu vadība apzināti vai neapzināti nav sniegusi revidentiem pilnīgus uzskaites datus, kā arī nav reģistrējusi visus darījumus.
Šā gada revīzijā Valsts kontrole izlases veidā veica konkrētu valsts aktīvu pārbaudes, bet specifisku jautājumu pārbaudei valsts parāda vadībā tika piesaistīti ārvalstu eksperti. Revidenti nonāca pie secinājuma, ka pārskatā iekļautie 12 miljardi eiro ir vai nu uzrādīti nepareizi, vai par to patiesumu nevarēja gūt pārliecību, tai skaitā arī par 7% no valsts bilances aktīvu vērtības jeb no visa, kas valstij pieder.
Valsts kontrole uzskata, ka revīzijā konstatētie trūkumi valsts finanšu uzskaitē un vadībā ne tikai liedz gūt patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, bet arī apdraud Latvijas kā Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts reputāciju.
