Aizvien gaida «zaļo gaismu» «ABLV Bank» pašlikvidācijai; Latvija lūgs ASV atsaukt «FinCEN» ziņojumu

"ABLV Bank" bankas klientu pārbaužu metodoloģija, vienkārši sakot, ir siets, kas ļauj atsijāt godīgos klientus no naudas atmazgātājiem un izlemt, kuram naudu atgriezt un kuram – iesaldēt. Kā pārbaudīt šos klientus, finanšu jomas uzraugi un bankas likvidators mēģina vienoties kopš pagājušā gada vasaras. Lielākie iebildumi bija radušies Kontroles dienestam.

„Mēs sākotnēji, kad sākām strādāt ar šo metodoloģiju, redzējām, ka ir ļoti liela neizpratne par to, kādā veidā vispār šo risku novērtēt, kā novērtēt, vai klients ir ieguldījis bankā nezināmas vai noziedzīgas izcelsmes līdzekļus. Mēs redzējām ļoti daudz nezināšanas elementa vai negribēšanas elementa. Šobrīd mēs esam daudz darījuši, lai to metodoloģiju pilnveidotu, mēs esam devuši daudzus padomus FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisijai], šie padomi ir nodoti tālāk likvidatoriem,” stāstīja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa uzsvēra, ka ieguldītais darbs ir atmaksājies: „Laba ziņa ir tā, ka likvidatori pēdējās nedēļās ir izmainījuši to, kas mums likās ļoti nepareizi, ka pastāv iespēja, ka mums nosūtīts aizdomīga darījuma ziņojums, bet nauda tiek izmaksāta, šobrīd tāda iespēja tiek izslēgta.

Ja būs aizdomīga darījuma ziņojums Kontroles dienestam, tad naudas izmaksa nav iespējama, to nedrīkstēs pieļaut.”

Pašlaik Kontroles dienests ir gatavs atbalstīt klientu pārbaudes metodoloģiju, tomēr piektdien tas vēl nav izdarīts, jo vēl esot jāsaskaņo tehniskas detaļas. Visticamāk, pārbaužu metodoloģiju varētu apstiprināt pirmdien, 4.martā.

Pēc likvidatora aplēsēm, tās ieviešana un klientu pārbaudes sistēmas izveide prasīs vismaz divus mēnešus. Tas nozīmē, ka ziņojumus par aizdomīgiem klientiem Kontroles dienests sāks saņemt aptuveni maijā vai jūnijā. Ja aizdomas izrādīsies pamatotas, dienests varēs iesaldēt attiecīgā darījuma naudu.

„Ja gadījumā būs atrasta nauda, kas pienākas kādam cietušajam, kurš ir cietis kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, un tā dēļ šī persona vai šī valsts ir zaudējusi naudu, un mēs viņu mācēsim identificēt un sasaistīt kopā ar cietušo personu. Cietušajai personai vienmēr ir tiesības pieteikties uz šādu naudu. Bet parasti konfiskācija notiek [par labu] valsts budžetam. Valsts budžetā tiek ieskaitīta šī nauda,” stāstīja Znotiņa.

Cik šādu negodprātīgo klientu varētu būt, "ABLV Bank" pagaidām prognozēt nevar. Taču Kontroles dienesta vadītāja norādīja uz pazīmēm, kas ļaus noteikt negodprātīgos klientus un „netīro” naudu. Pirmkārt, būs jāskatās, vai ir pieejami visi dokumenti par klientu un viņa ienākuma avotiem. Otrkārt, vērtēs arī bankas darbinieku atbildību un viņu izpratni par finanšu nozares darbības principiem. Pētīs arī informāciju presē.

„Vai nav informācija presē par to, ka kāds klients vai ar viņu saistītās personas nav iesaistītas kādās pretlikumīgās darbībās. Mums ir zināms, ka vismaz daļa klientu ir kaut kādā veidā, iespējams, bijuši iesaistīti „laundramātos”, gan mums ir citāda veida indikācijas. Kontroles dienests nekad nav slēpis, ka mums ir ļoti daudz materiāla, kas ir saistīts ar nerezidentu banku biznesu,” skaidroja Znotiņa.

Kā norādīja Kontroles dienesta vadītāja, prognozēt darba grafiku pašlaik ir grūti. Lūgumam sagrupēt klientus kategorijās ar atšķirīgu riska pakāpi, lai dienests varētu prognozēt darba apjomu, bankas likvidators nav atsaucies, norādot, kā augsta riska klienti ir visi 100%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš pastāstīja, ka tiks pārbaudīti visi  - kopskaitā 3700 - "ABLV Bank" klienti, kuriem tiks izmaksāti līdzekļi, kā arī 10-12 tūkstoši saistīto klientu. Kopējās izmaksājamās naudas apjoms ir 2 miljardi eiro.

„Tālāk jau dziļāk, vēsturiski, vai tie, kas nav saistīti ar šīm izmaksām, tie konti mums kā komisijai, no uzraudzības viedokļa vai no šīs likvidācijas stadijā, kad tiek izmaksāta reāla nauda, īsti nav izmantojami. Ja tur ir pierādījumi jāvāc vai varbūt kāds analītisks darbs jāveic, tad tas ir vairāk ir finanšu izlūkošanas vai policijas darbs,” stāstīja Putniņš.

Viņš skaidroja, ka pašlaik Latvijai būtu jāuzsāk aktīvs darbs, lai pārliecinātu ASV partnerus atsaukt "FinCEN" ziņojumu, kas kaitē ne vien finanšu nozarei, bet arī visas valsts reputācijai.

„Tas dokuments ir projekta stadijā, un mēs arī paši esam ar "FinCEN" uzsākuši tādu kontaktu, un arī no viņu puses ir informācija, ka tā varētu rīkoties. Ir tāda jau pirmā informācija no mums pieprasīta. Bet tur noteikti komisija viena pati nevarēs to jautājumu atrisināt.

Tur ir jāpieslēdzas gan Ārlietu ministrijai, gan, ļoti iespējams, kādai no tiesībaizsardzības iestādēm. Arī valdības loma, finanšu ministra loma šajā lietā ir ļoti nozīmīga.

Mēs jebkurā gadījumā centīsimies izdarīt to sākuma darbu, iesniegt visu to informāciju, ko "FinCEN" vēlas. Un, kā mēs redzam pašreiz, uz visiem jautājumiem var atbildēt apstiprinoši. Nu un tad faktiski ir jāiekustina, jo tas arī ir daļēji bijis politisks process, tas ir ASV Finanšu ministrijas paziņojums. Tas nozīmē, ka visiem tiem partneriem, kas ir ASV Finanšu ministrija, Latvijai būtu jāsūta attiecīgs signāls. Jo ātrāk šo paziņojumu noņems no dienaskārtības, jo labāk būs mūsu valstij,” stāstīja Putniņš, piebilstot, ka pozitīvu rezultātu Latvija varētu sagaidīt pusgada vai gada laikā.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzsvēra, ka tas varētu būt liels atvieglojums visai jomai: „Atsevišķos gadījumos iepriekšējā desmitgadē to ASV puse ir izdarījusi, iestājoties zināmiem nosacījumiem. Ja tas tiek darīts, tātad šīs bažas ir pazudušas. Tāpēc mēs arī esam to rosinājuši kā sarunu uzstādījumu pagājušā gada maijā, jūnijā. Mēs arī ceram un redzam, ka šobrīd mēs būtu pietuvojušies tam brīdim, kad šādu aicinājumu arī varētu izteikt.”

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, tālākā metodoloģijas saskaņošana ar starptautiskajiem partneriem nebūs nepieciešama. Tas nozīmē, ka "ABLV Bank" likvidatori varēs uzreiz ķerties klāt pie klientu pārbaudes un vēlāk - naudas izmaksas.