Šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm, savienojot tās ar centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tai skaitā Polijas sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli. Ministrijā norāda, ka tas ir būtisks solis Latvijas enerģētiskās drošības kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekšrocībām un reģionāliem starpsavienojumu projektiem.
Lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu pieņēma Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra. Pēc projekta realizācijas Polija saņems 85,5 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljoni būs jānomaksā Lietuvai, 29,4 miljoni eiro – Latvijai un 1,5 miljons eiro – Igaunijai.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) uzsver, ka šis ir īpaši svarīgs solis. Veiksmīgi īstenojot šo projektu, tiks izbeigts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izolētā gāzes tirgus statuss, garantējot piekļuvi ne vien Polijas dabasgāzes importa termināļiem, bet arī citu Rietumeiropas valstu gāzes infrastruktūrai. Projekta izmaksu sadalīšana ļaus tajā iesaistītajām dalībbvalstīm jau tuvākajā laikā vērsties Eiropas Komisijā prasot līzdfinansējumu vērienīgajam projektam. Saskaņā ar Regulatora nolēmumu lielākā izmaksu daļa no Baltijas valstīm - 54,9-deviņu miljonu eiro apmērā gulsies uz Lietuvu. Savukārt Igaunija, kura no jaunā starpsavienojuma atradīsies vistālāk, būs jāmaksā vismazāk - tikai 1,5 miljoni eiro.
„Latvijas iemaksa par dalību projektā ir samazināta gandrīz par pieciem miljoniem eiro un sastādīs 29,4 miljonus eiro. Šī summa nav jāsamaksā rīt vai parīt, finansējums ir nepieciešams projekta īstenošanas laikā, kas aizņems vairākus gadus,“ norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Izmaksu atšķirības rodas no domas, kuras valstis ir lielākās ieguvējas no gāzes vada. Tiek uzskatīts, ka Polija nav tik liela ieguvēja, jo Gāzes vads tikai izies caur Polijas teritorijai, lai gan tiks gazificēts viens no Polijas apgabaliem. Vairāk ieguvējas no tā ir Lietuva un Latvija, bet pēc tam attāluma ziņā Igaunija.
Alternatīvā gāzes vada projekts caur Poliju un Lietuvu ir izstrādāts, lai nostiprinātu enerģētisko drošību reģionā. Projekta izskatīšana tika uzsākta pirms pieciem gadiem, taču tikai tagad ir pieņemts lēmums par izmaksu sadalījumu. Šis lēmums ļauj pieteikt projektu ES finansējuma saņemšanai vēl šogad. Projekta īstenošana tiek plānota līdz 2019.-2020.gadam.
