"Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš pastāstīja, ka pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes aizdevumu pieprasījums ir bijis nemainīgi augsts. Gada laikā apstiprināti un izsniegti aizdevumi par vairāk nekā 19 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2020. gadā.
"Pieauguma temps gada beigās ir nedaudz samazinājies, taču tas kopumā ir nemainīgi salīdzinoši augsts un tāds, kāds tas bija 2020. gadā," sacīja Krieviņš.
Lauksaimniecības zemes tirgus ir ļoti aktīvs, un pieprasījums pēc zemes joprojām pārsniedz piedāvājumu. Pēdējo divu gadu laikā piedāvājums ir audzis vairāku iemeslu dēļ.
"Tas pieauguma temps saistībā ar pārdošanu un darījumu apjomā saistīts ar to, ka pārdevēji ir bijuši gatavi pārdot vairāk," norādīja Krieviņš.
Pēc viņa teiktā, tas ir labs rādītājs, turklāt tā ir iespēja tieši jaunajām saimniecībām, kuras pašlaik vēl nejūtas tik stabili. Zemnieku saimniecības, kas jūtas stabilāk, izmanto arī banku aizņēmumu iespējas.
"Atbalstāms process, jo mēs redzam, ka tiek pirktas un pārdotas tās zemes, ko kādu laiku jau iznomā no zemes īpašnieka. Tās arī ir tās zemes, kas pamatā tiek izpirktas. Pozitīvi, jo lauksaimnieks iegūst zemi savā īpašumā, nostiprina savu bilanci un samazina risku, kas lielai daļai lauksaimnieku aizvien ir, ka pastāv lielas nomas platības," stāstīja Krieviņš.
Saimniecība "RG Zemes" Talsu novada Dundagas pagastā, kas nodarbojas ar graudkopību, izmanto "Altum" aizdevumu zemes iegādei jau otro reizi. Īpašnieks Ritvars Pirvits ir viens no jaunajiem lauksaimniekiem. Viņš darbību sāka pirms pieciem gadiem. Pieredzi vīrietis ieguvis, strādājot arī ārvalstīs, un tagad atgriezies savās dzimtas mājās. Pašlaik viņš apsaimnieko aptuveni 300 hektāru zemes, no tiem 20 hektāri iegādāti, izmantojot "Altum" programmu.
"Pirmo reizi es pat nezinu, kāpēc "Altum" mums uzticējās, jo mūsu saimniecībai nebija nekā, tikai tēva mantotā zeme. Labums ir tas, ka ir normāli procenti un liels, 30 gadu termiņš. Ja ir nauda, var atmaksāt ātrāk un nav soda sankciju," pieredzē dalījās Pirvits.
Tagad, kad izmantota otrā iespēja iegādāties zemi ar "Altum" atbalstu ar nedaudz mainītiem nosacījumiem, vienkārši paveicies, jo cilvēki zemi gribējuši pārdot tieši vietējam zemniekam, varbūt arī zaudējot ko finansiāli. Zeme tā vienkārši tirgū neparādās, parasti to nopērk uzreiz vai no rokas rokā. Izkonkurēt ārvalstu zemniekus cenas ziņā esot neiespējami.
"Nevar konkurēt, vismaz šeit Dundagas pusē. Nesen bija viens gadījums, kad kopā ar "Altum" gribējām pirkt un cilvēks gribēja pārdot, bet, vienalga kādu cenu es nosauktu, ārzemju saimnieks nosauks lielāku ciparu," stāstīja Pirvits.
Lauksaimnieks pastāstīja, ka plāno nākotnē daļā saimniecības izmantot bioloģiskas saimniekošanas metodes.
Par jauniem izaicinājumiem un iespējām, ko noteiks Eiropas ''zaļais kurss'', pastāstīja "Altum" pārstāvis Krieviņš:
"No vienas puses, mēs redzam, ka ir jaunas prasības saistībā ar platību maksājumiem par darbībām, kas mazina klimata pārmaiņas. Tie ir izaicinājumi un lietas, kam nāksies piemēroties. Tas pavērs arī iespējas, ko mēs šobrīd nespējam identificēt. Emisijas piesaiste ar lauksaimniecisko ražošanu arī var būt viens no ieņēmumu avotiem saimniekošanai."
Tikmēr cenu kāpuma temps lauksaimniecībā izmantojamām zemēm par hektāru, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir sarucis. Agrāk tiek bija 10%, tagad tie ir 2–4%. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena par hektāru svārstās no 2 līdz pat 8 tūkstošiem eiro par hektāru atkarībā no kvalitātes un reģiona, kur zemes atrodas. Nemainīgi visaugstākās lauksaimniecības zemes cenas saglabājas Zemgales reģionā.
