Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Savukārt SIA “Barkavas enerģija” atsūtījusi Ekonomikas ministrijai vēstuli, atsakoties no piešķirtajām tiesībām vienai no divām elektrostacijām pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, līdz ar to Ekonomikas ministrija arī pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu.
Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.
Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju, atgādina ministrija.
Līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas, pēc ministrijas aplēsēm, ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
Iepriekšējo gadu laikā līdz 2017. gada beigām Ekonomikas ministrija 70 komersantiem anulējusi atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu; 250 komersantiem izteikusi brīdinājumus par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi; 35 komersantiem izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
KONTEKSTS:
TV3 raidījumā "Nekā personīga" vēstīja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam EM solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu.
Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers.
Vairāki uzņēmumi jau sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
