Eiropas Komisija (EK) atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos.
Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, norādīja FM.
Atveseļošanas fonda plānā ietvertie pasākumi veicinās ekonomikas "zaļo" un digitālo pāreju, ieviešot strukturālās reformas un risinot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus, uzsvēra ministrijā.
Plānā likts uzsvars uz prasmju attīstību, piemēram, saistībā ar augstākās izglītības reformām, attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un attīstībā un digitālajām prasmēm, kas ir nozīmīgas nākotnes ekonomikas attīstībai.
Latvija digitālo prasmju pilnveidošanai ir paredzējusi 95 miljonus eiro, lai līdz 2026. gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.
Latvija ir viena no 12 valstīm, kuras plānu Brisele jau apstiprinājusi. Vēl sarakstā ir Austrija, Beļģija, Vācija, Itālija un citas valstis.
Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja: "Nākamo nedēļu laikā notiks priekšfinansējuma izmaksa šajās 12 valstīs. Ir ļoti svarīgi, ka šo plānu apstiprināšana norit tieši šobrīd, kad esam atveseļošanās ceļā. Tas palielinās uzticību tirgiem, valstīm un ļaus sākt ieplūst investīcijām un notikt reformām."
Kā Latvijas Radio norādīja EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvija jau drīz varēs saņemt pirmos maksājumus: "Nākamie soļi ir finansējuma līguma parakstīšana, jo, balstoties uz finansējuma līgumu, valstis, arī Latvija, varēs saņemt 13% priekšfinansējumu. Latvijas gadījumā tie būs 237 miljoni eiro, ko Latvija varēs saņemt pēc finansējuma līguma saņemšanas. Pārējie maksājumi jau būs atkarīgi no konkrētu investīciju projektu un reformu īstenošanas. Proti, plānā ir paredzēti arī atskaites punkti, balstoties uz kuriem Latvija varēs saņemt nākamos maksājumus."
Kur iegūst šo naudu?
Naudu atveseļošanās plāniem EK iegūst, visu dalībvalstu vārdā aizņemoties starptautiskajos tirgos un izlaižot parāda vērtspapīrus. Nākamo piecu gadu laikā EK kopumā šādi plāno aizņemties ap 800 miljardiem eiro, no kuriem puse tiks dalībvalstīm dotāciju veidā.
Tie, kam tas būs nepieciešams, varēs arī pieteikties aizdevumiem. Eiropai naudu aizdod centrālās bankas, investīciju fondi, apdrošināšanas un pensiju fondi, arī komercbankas.
Naudas atdošanai, visticamāk, izmantos trīs jaunas nodevas – divas saistītas ar CO2 un viena ar digitālo nodokli.
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās.
