Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kura izstrāde sākta vēl iepriekšējās valdības laikā, ir apstiprināts. Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome piektdien, 10.jūnijā, vienojusies par konkrētiem termiņiem vairāku plānā iekļauto pasākumu īstenošanai, vienlaikus gan lemjot, ka plāns var tikt arī papildināts.
Valdības vadītājs pēc padomes sēdes teica: „Mēs vienojāmies arī, ka šis plāns ir dzīvs plāns. Nākamā satikšanās reize ir oktobra sākums. Ir vairāki uzdevumi, kas ir jāizdara pa vasaru. Šobrīd nav vēl līdz galam izvērtēti visi skaidrās naudas aprites pasākumi.”
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē darbojas vairāki ministri, vairāku valsts institūciju un tiesībsargājošo institūciju vadītāji, kā arī valdības sociālie un sadarbības partneri.
Padome vienojusies lielāku uzmanību pievērst sabiedrības informēšanai par nodokļu nemaksāšanas sekām. „Ir nepieciešama diezgan precīza darbība arī komunikāciju jautājumos, tas ir, skaidrošanā sabiedrībā. Mēs katrs pats to varam darīt, skaidrot nepieciešamību maksāt nodokļus un būt neiecietīgiem, ja ir grupas, kas to nedara,” norādīja Kučinskis.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pēc aptuveni divas stundas ilgušās padomes sēdes Latvijas Radio pauda pārliecību, ka šoreiz Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns nebūs vien formāls dokuments: „Pie iepriekšējā plāna mēs protestējām, teicām, ka nepiedalīsimies, ja tas būs tikai formāli. Šodien es redzēju, ka premjers prasa skaidru un gaišu datumu, atbildīgos, kādā formulējumā. Mēs laikam vairāk nekā divas stundas bijām tur iekšā, izgājām cauri visai tabulai.”
Precīzi aprēķini par to, kādu efektu uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem varētu atstāt plānā iekļauto pasākumu ieviešana, pagaidām nav pieejami. Taču valdības deklarācijā ir fiksēta apņemšanās piecu gadu laikā palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus līdz 33% no iekšzemes kopprodukta.