ĪSUMĀ:
- "PNB bankai" jāpārtrauc pakalpojumu sniegšana.
- ECB nolēmusi "PNB banku" atzīt par finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.
- Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018. gada beigās bija 12,48%, bet regulatora minimālā prasība ir 14%.
- Bankā kopš 2017. gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi.
- Klientiem pēc iespējas ātri sāks atmaksāt garantētās atlīdzības – līdz 100 000 eiro katram.
- Premjerministrs norāda, ka bankas darbības apturēšana liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību.
- Finanšu ministrs uzsver, ka ECB lēmums attiecībā uz "PNB banku" nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru un tas ir stabils.
FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien plkst.21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža "PNB bankas" karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.
Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.
"Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 15. augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēmusi par noguldījumu nepieejamību," pauda komisijā.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības, un izvērtējot bankas finansiālo situāciju. ECB paziņojumā norādīts, ka "PNB bankā" kopš 2017.gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi. Kompetentās iestādes vairākkārt aicinājušas "PNB banku" atjaunot atbilstību prudenciālajām prasībām, kā arī atvēlējušas pietiekamu laiku pasākumu īstenošanai. Banka konsekventi nav piemērojusi korektīvos pasākumus.
"Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini, 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem," sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.
Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems jau tuvākajās dienās.
Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8 .darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Noguldījumu garantiju sistēma paredz katram "PNB bankas" klientam noguldījumu izmaksu garantētās atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), komentējot "PNB bankas" darbības apturēšanu, uzsvēra, ka uztraukumam par bankas slēgšanu nav pamata.
"Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savas kompetences ietvaros ir izvērtējušas situāciju AS "PNB banka" un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu. Vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.
Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību.
Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks," paziņojumā presei informēja premjerministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka ECB lēmums attiecībā uz "PNB banku" nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru, un tas ir stabils. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir droša valsts un bankas klienti var būt droši par savu naudu.
"Bankas klienti, kuru noguldījumi bankā bija līdz 100 000 eiro - tādu ir 99,2% no visiem klientiem - savu naudu varēs saņemt pilnā apmērā tuvāko dienu laikā. Garantēto noguldījumu izmaksas tiks veiktas no Noguldījumu garantiju fonda, kas izveidots šim mērķim un kuru veido pašu banku veiktas iemaksas. Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms, un valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nebūs nepieciešami," skaidroja ministrs.
Viņš piebilda, ka klientiem nekavējoties tiks sniegta detalizēta informācija, kas jādara, kā arī - kur jāvēršas un kādas darbības ir jāveic, lai saņemtu savu naudu.
Reirs arī uzsvēra, ka šīs bankas slēgšana nav saistīta ar "kapitālo remontu" vai "Moneyval" novērtējumu, bet ir sistemātiskas un konsekventas banku uzraudzības pieejas likumsakarīgs rezultāts. "Situācija konkrētajā bankā ir saistīta ar tās izvēlēto biznesa modeli, konkurences apstākļiem un pieņemtajiem biznesa lēmumiem. Citas Latvijas bankas sekmīgi turpina savu darbību, savukārt atbildīgās iestādes - FKTK un Eiropas Centrālā banka pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā," atzīmēja finanšu ministrs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad martā Eiropas Centrālā banka nolēma "PNB banku" pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.
Tāpat vēstīts, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018. gada 31. decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.
Bankas 2018. gada auditētajā pārskatā teikts, ka pērn banka iesniedza FKTK aktualizētu bankas/grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus, tostarp plāna galvenie pasākumi ietver SIA "Winergy" pārdošanu, bankas beztermiņa obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par pirmā līmeņa kapitālu, emisiju, neprofila aktīvu pārdošanu, pensiju plānu pārdošanu, subordinēto noguldījumu konvertēšanu un jaunu investoru piesaistīšanu.
"Banka turpina strādāt pie investoru piesaistīšanas, lai palielinātu akciju kapitālu, kas ir pirmā līmeņa kapitāla pamatelements un veido pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Papildu pirmā līmeņa kapitāls dos iespēju gūt papildu peļņu," sacīts pārskatā.
Pārskatā arī teikts, ka 2019. gada 28. jūnijā būtiski mainījās bankas akcionāru sastāvs. "Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi. Jaunā bankas/grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē, ļaus bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildu kapitāla ieguldījumu dēļ banka/grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla pietiekamības prasības. Turklāt papildu kapitālieguldījumi palīdzēs palielināt bankas/grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu instrumentos," sacīts pārskatā.
Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs.
Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka "PNB bankas" jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas valsti, FKTK un Eiropas Centrālo banku.
Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017. gadā iesniegto "PNB bankas" un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes".
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.
Prasība pamatota ar to, ka "Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība "Norvik bankai" un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros", kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.
Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015. gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.
"Norvik bankas" akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".
Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo "augsta ranga amatpersonu", neminot tās vārdu. Savukārt bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017. gada 24. aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā "Norvik Bank Russia" akcijām pret bankas "Sberbank" Ukrainā akcijām.
"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām "Sberbank Ukraine", kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.
Ziņots arī, ka šogad 30. jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.
Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka "PNB bankai" ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.
Savukārt pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, "PNB bankai" 2018. gada beigās bija 68 974 klienti, tostarp 64 691 klients bija privātpersona.
Asociācijas jaunākie dati arī liecina, ka 2019. gada 31. martā "PNB banka" noguldījumos bija piesaistījusi 494,756 miljonus eiro, tostarp privātpersonu noguldījumi bija 264,757 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmumu noguldījumi bija 228,976 miljonu eiro apmērā.
"PNB bankas" aktīvi 2018. gada 31. decembrī bija 569,53 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017. gada beigās. Pēc aktīvu apmēra "PNB banka" 2018. gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.
