"Tas nav tā, ka mēs vienkārši iegūstam čekus un kraujam rindā. Mēs viņus analizējam un apzināmies, kāda tā situācija ir. Ne pie katra mēs vēl esam aizgājuši, bet tajā pašā laikā mums lielāku gandarījumu rada tas, ka uzņēmumi paši ir labojuši savus dokumentus un samaksājuši vairāk, nekā bija līdz šim to darījuši," stāstīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
VID, analizējot čeku loterijas ietvaros sniegto informāciju, novērojis tendences, kuras bija par pamatu nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai, piemēram, uzņēmumi vispār nav deklarējuši ieņēmumus vai deklarējuši ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm mazākā apmērā, nekā uzrādīts loterijai iesniegto čeku summās.
Atsevišķos gadījumos klientiem izsniegti čeki pēc uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanas.
Pēc VID aicinājuma gan preventīvo pasākumu, gan tematisko pārbaužu laikā 126 nodokļu maksātāji ir iesnieguši precizētās deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 372,2 tūkstošu eiro apmērā, no tiem: pievienotās vērtības nodoklis - 352,3 tūkstošu eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 15 tūkstošu eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 4,9 tūkstošu eiro apmērā. VID veikto 36 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods 19,4 tūkstošu eiro apmērā. Tādējādi valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 391,6 tūkstošiem eiro.
Visbiežāk VID konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar neatbilstošo kases aparātu lietošanu (VID nereģistrēto, no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošo kases aparātu izmantošana), realizācijas ieņēmumu neuzrādīšanu (kases aparātā reģistrēto ieņēmumu neuzrādīšanu PVN deklarācijās, nereģistrēšanās par PVN maksātāju pie PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas) un “aplokšņu” algām (darbinieku nedeklarēšana un darbinieku faktiski nostrādātā laika neuzskaitīšana).
Visvairāk neatbilstību VID konstatēja mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē.
Piemēram, kāds mazumtirdzniecības uzņēmums brīvdienās izmantoja VID nepārreģistrētu kases aparātu, kura izsniegtajos čekos bija norādīts cita VID reģistrētā kases aparāta šasijas numurs, kuru uzņēmums lietoja darba dienās. Savukārt kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā VID pārbaudes laikā atradās un darba pienākumus veica personas, par kurām nebija sniegtas ziņas VID. Pēc VID pārbaudes uzņēmums reģistrēja 25 darba ņēmējus.
Pērn Latvijas iedzīvotāji izlozei kopumā reģistrējuši 9 274 824 maksājuma dokumentus (čekus, kvītis vai biļetes). Vislielākais čeku loterijas dalībnieku skaits reģistrēts pirmajā loterijas norises mēnesī jūlijā, kad izlozē piedalījās 109 150 cilvēku ar 1 731 070 iesniegtiem maksājuma dokumentiem. Augustā loterijai bija 93 882 dalībnieku (iesniegti 1 652 153 maksājuma dokumenti), septembrī – 76 805 (1 386 932), oktobrī – 74 095 (1 407 987), novembrī – 75 238 (1 449 777), bet decembrī – 75 165 dalībnieku ar 1 646 905 iesniegtiem maksājuma dokumentiem, informē VID.
Apmēram piektā daļa dalībnieku čekus loterijā reģistrē regulāri – visās sešās izlozēs pērn piedalījās 18,9% dalībnieku, bet 36,4% savu veiksmi izmēģinājuši tikai vienu mēnesi. Apmēram trešdaļa (33,2%) izlozei reģistrējuši vairāk nekā 50 maksājuma dokumentus. 30,0% loterijas dalībnieku pērn kopumā reģistrējuši 11 līdz 50 maksājuma dokumentus, 16,3% - divus līdz piecus maksājuma dokumentus, 9,9% - sešus līdz 10 maksājuma dokumentus, bet 10,6% loterijā savu veiksmi izmēģinājuši tikai vienu reizi, reģistrējot tikai vienu maksājuma dokumentu.
Vairums - 84,6% visu pērn loterijai reģistrēto čeku - saņemti, norēķinoties par pirkumiem un pakalpojumiem mazumtirdzniecības uzņēmumos.
4,0% maksājuma dokumentu izsniegti par ēdināšanas pakalpojumiem, 2,3% - par pirkumiem vairumtirdzniecībā, bet 1,9% - pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos, norāda VID.
Aktuālie dati par VID veiktajām preventīvajām un kontroles darbībām čeku loterijas ietvaros pieejami VID mājaslapas sadaļā “Čeku loterija”.
