Siltumapgādes tarifs Daugavpilī kopš šī gada sākuma mainījies teju katru mēnesi. Šī brīža tarifs 90 eiro par megavatstundu gan nav tas lielākais Latvijā, taču cena vairs nav tas, kas daugavpiliešiem liek nervozēt, domājot par rudeni.
Daugavpils pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” izpilddirektore Oļesja Duškeviča norādīja: “Ir tā, ka, ja ir kāds dabasgāzes apjoms, tad tas ir jāņem. Vai nu mēnesim, vai diviem, vai 10 dienām. Diemžēl esam spiesti dzīvot tādos apstākļos, ka jautājums jau vairs nav par dabasgāzes cenu, bet dabasgāzes pieejamību.”
“Daugavpils siltumtīklos” vērtēja, ka šajos apstākļos dabasgāzes iepirkumu veikšanai siltumuzņēmumiem būtu jāapvienojas, iespējams, nododot to darīt, piemēram, “Latvenergo” vai “Latvijas gāzei”.
Arī “Jūrmalas siltums” šobrīd uzsācis iepirkuma procedūru dabasgāzes iegādei. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš sacīja: “Uzņēmumi tiešām jūtās stresa stāvoklī par šo situāciju. Es domāju, ja citas iespējas nebūs, uzņēmēji slēgs līgumus par biržas cenu.”
Tas nozīmēs, ka būs jārēķinās ar lielām izmaksām.
“Daugavpils siltumtīklu” izpilddirektore Duškeviča skaidroja: “Ja mēs skatāmies “Daugavpils siltumtīklu” apjomu, kas ir 190 000 megavatstundu apkures sezonai, tad tas ir vairāk nekā 20 miljoni [eiro] pie esošās dabasgāzes cenas. Un tas nozīmē, ka mums tie 20 miljoni būtu jāsamaksā septembrī.”
Uzņēmumam šādu līdzekļu nav. Visdrīzāk būs jāaizņemas, pašvaldībām būs jāgalvo par savām kapitālsabiedrībām. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā (LSUA) šaubās, vai tas izdosies tik raiti.
Uzņēmuma “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs un LSUA valdes loceklis Vītoliņš atzīmēja: “Par to jādomā jau tagad. Tāpēc ka, ja kāds no uzņēmumiem veic iepirkumu jeb aptaujas procedūru un viņam ir piedāvājums, kurā ir pieprasījums pēc avansa, tad uzņēmumam bieži vien šis apstiprinājums ir jādod dienas laikā. Ja vēl beigās izrādās, ka pašvaldībai aizņēmuma portfelis ir pilns vai tuvu pilnam, un vienkārši nav iespējams garantēt šos līgumus. Par to būtu jādomā.”
Vienlaikus vairākas pašvaldības šobrīd gaida, vai tām tiks piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums jaunu katlumāju būvniecībai atkarības mazināšanai no dabasgāzes. Arī Daugavpils ir to vidū. Jāatgādina, ka par iepriekš uzbūvēto šķeldas katlumāju Daugavpilij piešķirto Eiropas Savienības līdzfinansējumu 5,3 miljonu eiro vērtībā nācās atgriezt.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
