ĪSUMĀ:
- Starp aviopasažieriem, kurus pieķēra ar nedeklarēto naudu, bijis “Reģionālās investīciju bankas” lielākais akcionārs Jurijs Rodins.
- Naudu ar privāto lidmašīnu veda 4 Ukrainas pilsoņi.
- VID sācis 4 procesus par naudas nedeklarēšanu un “naudas atmazgāšanu”.
- Nauda ir arestēta, bet aviopasažieri atrodas Ukrainā.
- VID nosūtīja Ukrainai tiesiskās palīdzības lūgumu.
- RIB ir viena no mazākajām Latvijas bankām, apkalpo klientus nerezidentus.
- Par VID atklājumu informēta arī FKTK.
- RIB uzsvēra: iebraucot Latvijā, Rodins vienmēr ir ievērojis muitas procedūru un deklarējis naudu.
Pēc saņemtas operatīvās informācijas muita nolēma pārmeklēt no Ukrainas pilsētas Odesas Rīgā ielidojušu privāto lidmašīnu. Pie pasažieriem atrada skaidru naudu gandrīz viena miljona eiro vērtībā.
Naudu sev līdzi bija atveduši četri Ukrainas pilsoņi. VID informēja, ka kāda 1954. gadā dzimuša vīrieša rokas bagāžā atradās 200 tūkstoši ASV dolāru; 1987. gadā dzimuša vīrieša – 300 tūkstoši dolāru; pie 1977. gadā dzimušas sievietes atrada 100 tūkstošus eiro; bet 1950. gadā dzimuša vīrieša rokas bagāžā – 300 tūkstošus eiro.
Pēc “De facto” rīcībā esošās oficiāli neapstiprinātās informācijas, tieši šis pasažieris bijis baņķieris Rodins, kurš dzimis 1950. gadā.
VID sācis četrus kriminālprocesus – par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, ja tas izdarīts ar noziedzīgi iegūtu naudu, un par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu.
Nauda ir arestēta, bet personas atrodas uz brīvām kājām Ukrainā.
“Šobrīd notiek izmeklēšanas darbības. No mūsu puses ir izteikts tiesiskās palīdzības lūgums atbildīgajām iestādēm Ukrainā,” pastāstīja VID ģenerāldirektores konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars.
Viņš atteicās apstiprināt, vai viens no pasažieriem bijis Rodins, taču minēja, ka VID ir aizdomas, ka viens no atlidojušajiem ir saistīts ar Ukrainas kriminālajām aprindām.
RIB ir viena no mazākajām Latvijas bankām, tā apkalpo klientus nerezidentus. Pāris reižu bankas vārds izskanējis ziņojumos par netīrās naudas atmazgāšanu. Piemēram, pirms diviem gadiem banku sodīja par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu. Bijušais matemātikas skolotājas no Odesas ir arī Ukrainas bankas “Pivdenniy” un finanšu kompānijas “Tekom” īpašnieks.
Ukrainas mediji arī ziņojuši par Rodina darījumiem ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča laika ietekmīgo uzņēmēju un politiķi Juriju Ivanjuščenko.
Raidījums “De facto” jau reiz stāstīja, ka Rodinam piederošajā RIB arestēti stāv apmēram 30 miljoni ASV dolāru. Nauda varētu būt tieši ar Ivanjuščenko saistītu “ofšoru” kompāniju kontos. Latvijas policija vēlas šos miljonus kā noziedzīgi iegūtu naudu ieskaitīt valsts budžetā, tomēr strīds tiesā vēl nav izšķirts.
Banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – pauda, ka nedrīkst runāt par konkrētiem tirgus dalībniekiem, bet apstiprināja, ka par VID atklājumiem ir informēts un pašlaik apkopo informāciju, lai varētu uzdot jautājumus iesaistītajiem.
Banku īpašniekiem un amatpersonām Kredītiestāžu likums izvirza prasību pēc nevainojamas reputācijas.
Sliktākais, kas likumpārkāpumos ierautam bankas akcionāram var draudēt – viņš var zaudēt balsstiesības bankā, attiecīgi zaudēt iespēju ietekmēt bankas darbu.
“Ja šai personai vairs nav nevainojamas reputācijas, tad šai personai ir problēmas ar tālāko pienākumu pildīšanu,” skaidroja FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko. No viņa teiktā noprotams, ka šāda situācija vēl nav iestājusies.
RIB rakstiski raidījumam “De facto” gan uzsvēra, ka “iebraucot Latvijas Republikā, bankas akcionārs Jurijs Rodins vienmēr ir ievērojis muitas procedūru un deklarējis naudas līdzekļus atbilstoši Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanai”.
