ĪSUMĀ:
- Latvijas bankās ievērojami samazinājies ārvalstu noguldījumu apjoms.
- Iepriekš ar nerezidentiem strādājošām bankām nākas meklē jaunus klientus.
- Daļa meklē noguldītājus tiešsaistes platformās citās ES valstīs.
- Tur gan milzu peļņu nepiedāvā. Bankām jāmaksā starpniekiem komisijas nauda.
- Tiešsaistes depozīti rada papildu slodzi noguldījumu garantiju fondam.
- Tas tādēļ, ka noguldītās naudas apjomi ir mazāki, bet pieaug klientu skaits un viņiem pienākošās garantijas.
Pēc čaulas kompāniju aizliegšanas un citu ārzemju klientu pazaudēšanas Latvijas bankās ievērojami samazinājies ārvalstu noguldījumu apjoms – no 46% 2016. gadā līdz 21% pagājušā gada rudenī. Vislielāko robu finansēs tas radījis aptuveni desmit bankām, kas specializējās ārzemnieku apkalpošanā. Šīs bankas atradušas veidu, kā piesaistīt jaunus klientus.
Vairākas bankas - “Rietumu banka”, “Citadele”, “BlueOrange”, “Reģionālā investīciju banka”, "Expobank”, “Signet” un, iespējams, vēl kāda - meklē noguldītājus citās Eiropas Savienības valstīs internetā.
Tiešsaistes platformās
Tur darbojas tiešsaistes platformas, kas palīdz atrast banku. Šajās platformās bankas konkurē ar solītajām procentu likmēm un citiem nosacījumiem.
“Šādi instrumenti, mūsuprāt, dod iespēju piekļūt plašākam noguldītāju lokam, kas savukārt uzlabo bankām nepieciešamā finansējuma stabilitāti, jo ir ļoti elastīgi,” skaidro “Reģionālās investīciju bankas” (RIB) valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. RIB pašlaik piesaista noguldījumus tikai no Vācijas rezidentiem-privātpersonām, kurām ir atvērts bankas konts Vācijas bankā.
“BlueOrange” banka savukārt caur tiešsaistes platformām ir piesaistījusi noguldījumus no Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Spānijas. Šī nauda dod iespēju vietējo uzņēmumu kreditēšanai izmantot lētākus resursus, skaidro bankā.
Arī “Rietumu banka” min, ka naudu novirza Latvijas uzņēmumu kreditēšanai. “Tādi tehnoloģiskie risinājumi ir efektīvi abām pusēm – bankām un klientiem. Un tendencei uz turpmāku šāda servisa attīstību ir visas tiesības turpināties,” pauž “Rietumu bankas” preses sekretāre Eleonora Gailiša.
Milzīgu peļņu nepiedāvā
Milzu peļņu tiešsaistes noguldījumu platformās neviens nepiedāvā – ap 1,5% maksimums,
taču acīmredzot šādi ieguldījumi ir pievilcīgi mājsaimniecībām Eiropā, kur arvien izplatītākas kļūst negatīvas procentu likmes. Svarīgs noteikti ir apstāklis, ka arī uz šiem noguldījumiem attiecas 100 tūkstošu eiro garantija gadījumos, ja bankai rodas problēmas.
Kopš 2018. gada vidus līdz pagājušā gada rudenim šādu ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijas bankās pieaudzis no 1,3% līdz gandrīz 3,9%. Nav daudz, bet dažām bankām tiešsaistes noguldījumi veido jau ceturto daļu no Eiropas Savienības valstu klientiem.
Bankas kā plusu min, ka šādi starpnieku pakalpojumi ir izdevīgi, jo pašām nav jātērē nauda reklāmai. Bet ir arī citi aprēķini. Latvijas Banka lēš, ka šādi aizņēmumi, izmantojot starpniekus, bankām izmaksā dārgāk nekā tradicionāli piesaistītie noguldījumi.
Vidējās procentu likmes īpaši neatšķiras, bet bankām jāmaksā starpniekiem komisijas nauda. Latvijas Bankā secina, ka bankas atpelna finansējumu ar augstākām kredītu procentu likmēm, kas var norādīt uz iesaistīšanos riskantākos projektos.
“Būtu svarīgi, lai bankas atrod iespēju šos piesaistītos resursus ieguldīt pietiekami ienesīgi un pietiekami droši, lai pašas spētu atpelnīt šīs likmes,” saka Latvijas Bankas finanšu stabilitātes daļas vadītājs Armands Pogulis.
Slodze noguldījumu garantiju fondam
Latvijas finanšu sistēmai būtiski ņemt vērā, ka šie tiešsaistes depozīti rada papildu slodzi noguldījumu garantiju fondam, kurā bankas regulāri iemaksā naudu, lai būtu ko atdot noguldītājiem, ja kādu banku slēdz. Agrāk klienti-ārzemnieki nāca ar lielām naudas summām, tagad noguldītās naudas apjomi ir mazāki, bet pieaug klientu skaits un viņiem pienākošās garantijas.
“Sanāk tā, ka jaunie klienti kaut kādā mērā aizvietoja tos iepriekšējos klientus, kurus tagad bankas neapkalpo,” skaidro Jeļena Ļebedeva, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja.
Latvijas Bankas skaitļi rāda, ka kopš 2018. gada pavasara Latvijā sākās atvadīšanās no riskantajiem noguldītājiem viena gada laikā par 83 miljoniem eiro pieauga noguldījumu apjoms, ko garantē fonds. Ja tendence turpināsies, tad būtu jāpieaug banku iemaksām garantijas fondā.
FKTK prognozē, ka vēl šogad iemaksas būtiski nemainīsies. FKTK plānos vispār neietilpst pastiprināta garantiju fonda piepildīšana. Fondā pašlaik atrodas vien 25 miljoni eiro, un bankas gadā iemaksā ap 17 miljoniem eiro. Ja kāda banka būtu jāslēdz, FKTK var nākties steidzīgi meklēt papildu naudu.
Uzraugs ir rezervējis kredītlīnijas vairākās bankās un drīzumā gaida naudas atgriešanu no pērn aizvērtās “PNB bankas”, kuras klientu noguldījumu atmaksai no garantiju fonda tika piešķirti 252 miljoni eiro. FKTK pārstāve Ļebedeva min, ka no “PNB bankas” “mēs dabūsim visu, nu, gandrīz visu, bet tuvu visai summai”.
