ĪSUMĀ:
- Argentīnas ekonomika piedzīvo lejupslīdi; inflācija pirmajā pusgadā - viena no augstākajām pasaulē.
- SVF aizdeva Argentīnai 57 miljardus ASV dolāru apmaiņā pret taupības pasākumiem un reformām.
- Taču Argentīnas ekonomika neatgūstas, kas iedragājis Argentīnas prezidenta Makri popularitāti.
- To apliecina prezidenta priekšvēlēšanas, kurās uzvarējis kreisi noskaņotās opozīcijas kandidāts Fernandess.
- Viņš paziņojis, ka valsts "praktiski" ir defoltā, un vēlas izmaiņas SVF aizdevuma programmā.
Dienvidamerikas valsts Argentīnas ekonomika ir recesijā, un gada pirmajā pusē inflācija bija 22%, kas bija viens augstākajiem līmeņiem pasaulē. Tas pēc tam, kad pagājušajā gadā inflācija pieauga par gandrīz 50% pēc nacionālās valūtas peso straujas devalvācijas.
Lai mēģinātu stabilizēt situāciju, līdzšinējais prezidents, ekonomiski liberāli noskaņotais Maurisio Makri pirms gada vienojās par aizdevuma programmu ar SVF 57 miljardu ASV dolāru apmērā apmaiņā pret taupības pasākumiem un reformām.
Makri 2015. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās, solot atdzīvināt Argentīnas ekonomiku ar liberālām ekonomiskām reformām, budžeta tēriņu samazināšanu un subsīdiju atcelšanu, lai atjaunotu starptautisko uzticību.
Tomēr ekonomika neatgūstas, cenas aug, situācija saglabājusies grūta. No 45 miljoniem Argentīnas iedzīvotāju trešā daļa dzīvo nabadzībā. Tas iedragājis Makri popularitāti. To apliecināja augusta pirmajā pusē notikušās prezidenta priekšvēlēšanas pirms oktobrī paredzētajām Argentīnas prezidenta vēlēšanām. Priekšvēlēšanas Argentīnā rīko, lai atsijātu vājākos kandidātus. Tajās pārliecinoši uzvarēja kreisi noskaņotās opozīcijas kandidāts Alberto Fernandess, iegūstot gandrīz 50% balsu un līdz ar to nostiprinot pozīcijas. Viņš apšaubījis reformu programmu, paziņojis, ka valsts "praktiski" ir defoltā, un vēlas izmaiņas SVF aizdevuma programmā.
Peso vērtība un akciju cena atkal strauji kritās. Kredītreitingu aģentūras samazināja Argentīnas valsts parāda reitingu, bažījoties par iespējamu defoltu nākotnē. Bet prezidents Makri, kurš priekšvēlēšanās ieguva trešdaļu balsu, lai mēģinātu vairot savas izredzes rudens vēlēšanās tomēr uzvarēt, paziņoja par algas pielikumiem, nodokļu samazinājumiem, kā arī degvielas cenas iesaldēšanu uz 90 dienām.
"Es īstenoju šos pasākumus tādēļ, ka es jūsos ieklausījos. Es dzirdēju, ko jūs man gribējāt pateikt vēlēšanu dienā. Šie pasākumi palīdzēs 17 miljoniem strādnieku un viņu ģimenēm," teica Argentīnas pašreizējais prezidents.
Pēc vēlēšanām un to izraisītā finanšu satricinājuma atkāpās finanšu ministrs Nikolass Duhovne. Viņa vietu pirms nedēļas ieņēma kādreizējais centrālās bankas galvenais ekonomists Ernans Lakunsa. Viņš paziņoja, ka galvenā prioritāte ir peso stabilitāte.
"Šajā vēlēšanu perioda laikā prioritāte ir valūtas kursa stabilitāte. Garantējam, ka ievērosim fiskālās vadlīnijas, par kurām panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu. Un, tā kā finanšu tirgi lielāku uzmanību pievērš nākotnei nekā tagadnei, dažkārt svarīgāk par to, ko var darīt valdība, ir tas, ko saka opozīcija," sacīja Lakunsa.
Proti, izskatās, ka nākamais prezidents varētu būt pašreiz opozīcijā esošais, kreisi noskaņotais Fernandess, kuram ir citādi ieskati par to, kā labāk risināt krīzi.
SVF uz Buenosairesu nosūtījis misiju, lai uz vietas apspriestu ekonomisko situāciju un turpmākos plānus. Tiek ziņots, ka fonda eksperti tikušies ne tikai ar valdību, bet arī opozīcijas līderi Fernandesu.
Iepriekš vasaras sākumā nu jau bijusī SVF vadītāja Kristīna Lagarda atzina, ka nepietiekami novērtēja Argentīnas situācijas nopietnību.
"Argentīnas ekonomiskā situācija bijusi ārkārtīgi sarežģīta. Daudzi, un arī mēs, to novērtējām par zemu, kad kopā ar Argentīnas valdību sākām veidot atbalsta programmu viņu ekonomikai. Ja runājam par Argentīnas fiskālo pozīciju un tekošo kontu, tad situācija ir būtiski uzlabojusies. Lielākais pārsteigums bija inflācija. Tā vietā, lai nostabilizētos un sāktu pakāpeniski samazināties, kā mēs to bijām gaidījuši, inflācijas līmenis bijis noturīgs.
Es ceru, ka, turpinot īstenot atbalsta programmas vadlīnijas, Argentīnas programma kļūs par veiksmes stāstu Argentīnas tautai un ekonomikai. Protams, ir arī iekšpolitiskie faktori, pār kuriem mums nav kontroles, un šajā ziņā tas būs Argentīnas tautas lēmums," teica Lagarda.
Argentīna savā 200 gadu valstiskās neatkarības vēsturē parādsaistību defoltu piedzīvojusi astoņas reizes. Vissmagākais defolts un krīze bija 2001.gadā, bet pēdējo reizi maksātnespēja pasludināta 2014.gadā. Tādēļ ir bažas par vēl vienu nopietnu krīzi. Turklāt prognozes liecina, ka rudenī jau tā augstā inflācija, kas pēdējos mēnešos tomēr bija samazinājusies, atkal pieaugs.
