“Diezgan daudz mēs esam eksportējuši. Es domāju, ka 30% esam eksportējuši, un eksports bija pa visu Eiropu,” pastāstīja SIA „Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.
Līdz pandēmijas laikam „Alūksnes putnu ferma”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas olu ražošanas uzņēmumiem, par dzīvi nesūdzējās, kaut arī iepriekš ir nācies rēķināties ar nopietnu konkurenci.
“Visvairāk olu ražotājus ietekmē olu cena. Pēdējos gadus ar lieliem apjomiem ukraiņu ražotāji ir parādījušies Eiropā un it sevišķi Baltijā, cena ir samazinājusies un pēdējos divus gadus turas viszemākajā pēdējos desmit gadu līmenī,” zina stāstīt Dovgijs.
Aizvadītā gada pavasarī, sākoties pandēmijas ierobežojumiem, olu ražotājiem bija pirmais nopietnais pārbaudījums. “Mums pilnīgi atkrita būtiska tirgus daļa, jo viesnīcas, hoteļi, skolas, kafejnīcas olas nepirka. Bet pavasarī to kompensēja veikali,” pastāstīja uzņēmējs.
Bet tagad, gadu mijā un Ziemassvētkos, izpalika cerētais pieprasījuma kāpums olām, kā tas ir bijis citus gadus, jo izpalika arī ciemošanās un lielu svinību organizēšana, līdz ar to arī tik ierastie viesību galdi. “Ģimenēm nav atļauts pulcēties visām kopā, līdz ar to nav lielas cepšanas, nav liela olu patēriņa. Jā, ir nedaudz labāk, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, bet nav tendence tāda, kāda tā bija iepriekšējos gados, kad uz Ziemassvētkiem būtiski pieauga olu daudzums, olu cena,” norādīja Dovgijs.
Vērtējot situāciju kopumā, arī Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha pastāstīja, ka situācija putnkopības uzņēmumos ir atšķirīga.
Vieglāk šo laiku ir pārdzīvot mazajiem olu ražotājiem.
“Tie uzņēmumi, kas savu produkciju pārdeva “Horeca” vai eksportēja, šobrīd cieš visvairāk. Kas attiecas uz mazākiem ražotājiem, pagaidām viņi turas, viņiem viss kārtībā. Bet katrā gadījumā nozare saskaras ar grūtībām. Viens ir tā cena, ko mēs redzam veikalu plauktos, tur ir tirgotāju uzcenojums, bet pavisam cita cena ir tā, par kuru tirgotāji nopērk Latvijas ražotāju produkciju,” norādīja Ērliha.
Taču pieprasījuma un cenu kritums nav vienīgie pandēmijas nestie zaudējumi. Piemēram, jādomā arī par drošības pasākumiem, lai vīrusu neielaistu uzņēmumā, kas arī prasa izdevumus. Apgrūtināta ir iepakojuma iegāde. Protams, ir arī vēl citi pandēmijas un tās ierobežojumu radītie zaudējumi.
Tāpēc uzņēmumā „Alūksnes putnu ferma” uzskata, ka olu ražotājiem būtu jāsaņem valsts atbalsts. “Jo mūsu kolēģiem, putnu kopējiem no Lietuvas un Polijas, ir jau piešķirts atbalsts un jau saņemts atbalsts. Līdz ar to tie konkurences apstākļi, protams, ir par labu Polijas un Lietuvas ražotājiem,” norādīja Dovgijs.
Arī nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha uzsvēra, ka būtiski ir tieši nevienlīdzīgie nosacījumi ar kaimiņvalstu ražotājiem: “Šī iemesla dēļ, ka Polijas un Lietuvas valdība saviem ražotājiem ir izmaksājusi atbalstu, viņi var ar mazākām galvassāpēm produkciju saražot un pārdot. Bet aiz tā, ka globāli jau ir aizvēries ciet eksports un globāli “Horeca” nestrādā, Polija un Lietuva saražo vairāk, nekā viņi spēj apēst. Līdz ar to viņi savu produkciju mēģina realizēt kaimiņvalstīs, un tas rada ļoti lielu spiedienu uz Latvijas tirgu.
Tas ir tikai laika jautājums, līdz zemā cena, kas nereti iet zem pašizmaksas, vienkārši nopļaus ražotājus.”
Ērliha pastāstīja, ka nozares asociācija kopā ar Zemkopības ministriju izstrādā noteikumus šī atbalsta saņemšanai. Bet prognozēt, kad atbalstu varēs saņemt ražotāji, ir grūti. “Viens ir tas, ka mēs, protams, izstrādāsim noteikumus, bet tiem vēl ir jāiziet saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to tas varētu būt jūnijā, jūlijā,” viņa teica.
Bet SIA „Alūksnes putnu ferma” vērtē, ka produkcijas realizācijā šogad atmaksāsies tas, ka aizvadītajā gadā ir izdevies iekļūt lielveikalu tīklā.
