Sajūta kā pirms Ziemassvētkiem – tā darba apjoma palielināšanos raksturo zemnieku saimniecībā "Kotiņi". Galvenā pamatnodarbošanās šeit ir graudkopība un sēklkopība, tiek ražota arī pārtika. Sākoties ārkārtējai situācijai, pēc tās pieprasījums aug. Uz vietas ražotnē gan vizuāli nešķiet, ka darbs notiek raitāk, vairāk nekā 40 darbinieki ik dienu ievēro piesardzības pasākumus.
"Cenšamies nesatikties kopā visi, katrs savā - neteiksim, ka būcenītī, - bet savā nozarītē strādā. Neēdam pusdienas kopā, nesveicināmies ar deguniem vai rokām, netiek ar meitenēm pabučoties, a ko padarīsi?" sacīja ZS "Kotiņi" saimnieks Aldis Ločmelis.
"Sēklu sagatave rit pilnā sparā, ražošana šobrīd arī ir palielinājusies nedaudz sakarā ar to visu. Cilvēki grib produktus, viņus arī var saprast," piebilda ZS "Kotiņi" par graudaugu pārstrādi atbildīgā Nataļja Putniņa.
Konkrētus skaitļus par to, cik ļoti pieprasījums pēc kāda no produktiem palielinājies, vēl ir pāragri rēķināt.
Lielākā atšķirība ir tā, ka šobrīd klientiem ir interese tieši par vietējo ražotāju produkciju, turklāt tā tiek pirkta vairumā.
"Ja pa šo nedēļu tā novēro, tad ne tikai savējie iet pirkties, bet izteikti sveši cilvēki. Ja arī savējie, tad pārsvarā viņi pērk saviem radiem, kas ir Rīgā, kaut kur tālāk. Par miltiem intereses nebija iepriekš, tagad, teiksim tā – izteikti. Katrs otrais pasūtītājs ņem miltus," klāstīja Putniņa.
"Pupu miltus daudz ņem – cep pankūkas, prasa receptes, kā to sataisīt. Cilvēkiem brīvā laika paliek vairāk – mājas kaut ko kombinē. Mums piegāde mājās ir, kad pasūta cilvēki lopbarības miltus, kombinēto barību," piebilda saimnieks.
Lopbarību saimniecība piegādā tikai uz tuvākās apkārtnes mājām, taču atzīst, ka interese arī par pārtikas piegādi līdz durvīm ir.
Pagaidām gan produkti tiek sūtīti ar kurjeru vai ievietoti pakomātos, taču arī šim pakalpojumiem, iespējams, drīzumā būs jāmeklē alternatīva.
"Runāju tieši ar kurjeru, kas vakar bija atbraucis savākt kastītes, viņš teica, ka situācija ir nenormāla, ka pakomāti ir ļoti pilni, viss bija aizpildīts. Cilvēki nenormāli pērk, sūta," atzina Putniņa.
Pērn "Kotiņos" saražotas vairāk nekā 6000 tonnas graudaugu un pākšaugu sēklu, un noliktavas ir pilnas ar rezervēm, ar kurām arī krīzes apstākļos būtu jāpietiek līdz jaunās ražas ieguvei.
Lauksaimnieks Aldis Ločmelis atzinīgi vērtēja, ka uzņēmējiem, kam Covid-19 krīze tomēr radījusi zaudējumus, palīdzību gatava sniegt valdība.
"Tad, kad lietavas bija, sausums bija, tad arī valdība kaut ko sadzirdēja, kaut ko nesadzirdēja. Par nodokļu atlikšanu tolaik nesadzirdēja. Labi, ka tagad ir sadzirdējuši mazākus uzņēmējus, kas ir, vai arī lielākus uzņēmējus, kas ir tūrisma nozarē, ēdināšanā. Protams, ka ir jāatbalsta no valdības puses," uzskata Ločmelis.
Lai arī tagad pārtikas ražotājiem nav īsti par ko sūdzēties, raizes rada tas, ka, iepērkot pārtiku vairumā, tās pietiks ilgākam laikam un pēc ienākumu pieauguma sekos arī straujš to kritums.
