Patlaban runa vairs nav tikai par trūkstošiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem vai citiem konkrētu profesiju pārstāvjiem, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Darbinieku trūkst gandrīz visās nozarēs un ļoti dažādu kvalifikāciju darbos. Investori uzskata, ka jautājumu neizdosies atrisināt tikai ar emigrējušo Latvijas iedzīvotāju aicināšanu atpakaļ vai dzimstības veicināšanu.
Padomes goda prezidente Šarlote Norbija pēc ikgadējās augsta līmeņa tikšanās ar valdību norādīja, ka
cilvēku skaita sarukums vienlaikus ar ekonomisko izaugsmi dara šo problēmu īpaši akūtu.
"Tai vajadzētu būt arvien lielākai prioritātei – kā to atrisināt. Atturēšos no konkrētiem spriedumiem, kā tieši valdībai vajadzētu rīkoties. Jūsu premjers runā par viedo migrāciju, un, manuprāt, tas ir gudrs risinājums. Bet mēs cienām dažādos viedokļus par šo tēmu un saprotam, ka tam ir vajadzīgas diskusijas sabiedrībā. Šis ir ļoti svarīgs jautājums," sacīja Norbija.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā nostāja par darbaspēka pieejamību un kvalitāti
Lejuplādēt605.89 KB
"Valdību veidojošās partijas vēl nav vienisprātis, vai un kādos apstākļos tas būtu darāms. Cienu un respektēju savus partnerus, kuri pārstāv dažādu ideoloģiju spektru, bet es esmu pārliecināts, ka mums ir jāatrod veids, kā veicināt imigrāciju viedā veidā – uz valdības, nevis uz nekontrolējamiem noteikumiem," sacīja Ministru prezidents.
Premjers redz iespēju vairāk piesaistīt darba tirgum ārzemniekus, kuri ieguvuši augstāko izglītību Latvijā.
"Zinot, ka valstī ir pieņemts lēmums par pāreju uz latviešu valodu vispārējā izglītībā, tas drauds, ka migrācijas rezultātā mēs kā latvieši zaudētu savu identitāti, valodu un kultūru, ir ļoti samazinājies. Līdz ar to mums būtu jāskatās uz iespēju organizētā veidā papildināt mūsu darbaspēka rindas," teica Kariņš.
Taču, kā uzsvēra ĀIPL valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma "Fortum" biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga, ir jāaudzē arī darbinieku produktivitāte. Viņa uzteic darbu pie reģionālās mobilitātes veicināšanas, tomēr uzsver – politiķi vairs nedrīkst atlikt lēmumus par ārvalstu darbaspēka piesaisti, ko joprojām kavē noteikums, ka ārzemniekiem nedrīkst maksāt mazāk par vidējo algu valstī, nevis konkrētajā sektorā. Taču pēc tikšanās ar Kariņa valdību Sundberga atzina – ir daudz pozitīvu tendenču.
"Investoru mērķis ir palīdzēt Latvijā radīt labāko iespējamo klimatu investīcijām, un redzam, ka šai valdībai ir līdzīgas ambīcijas. Viņi sevi pozicionē kā līdz šim investoriem visdraudzīgāko valdību, un tās plānos patiešām ir daudz iepriecinošu lietu.
Ir reāla vēlme risināt sarežģīto darbaspēka trūkumu, ir reāls darbs pie "Moneyval" ieteikumu ieviešanas.
Un vēl – šogad bija vairāk sarunu nevis par pagātnes kļūdām, bet par biznesa jomu izaugsmi nākotnē. Ne tikai par IT sektoru, bet arī par aprites ekonomiku, cīņu ar klimata pārmaiņām caur zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Tas liecina par lielāku briedumu šajā valdībā," atzina Sundberga.
Gandarījumu par vienprātību ar investoriem pauda arī premjers Kariņš: "Mēs nerunājam viens otram šķērsām, un tā ir ļoti, ļoti pozitīva lieta. Par pārmaiņām ir jārunā un tās ir jāskaidro. Mēs to darām ar vienu mērķi – lai tā rezultātā mēs kā valsts un kā iedzīvotāji dzīvotu labāk nekā šodien."
Runājot par steidzamākajiem darbiem investīciju vides uzlabošanā, premjers kā galveno izcēla darbu pie finanšu sektora sakārtošanas. Viņš ir pārliecināts, ka valdība būs darījusi visu tās spēkos, lai Latvija netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā rudenī gaidāmajā Eiropas Padomes "Moneyval" ziņojumā, kas vērtē, kā valstī tiek novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana.
