Ārvalstu investoru padome Latvijā un uzņēmums "Deloitte" pētījumā secināja, ka, lai arī likums maksātnespējas administrēšanas jomā ir uzlabots un tas atbilst OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstu vidējam līmenim, tomēr situācija maksātnespējas administrēšanas jomā Latvijā nav uzlabojusies.
Laika posmā no 2008.līdz 2014.gadam Latvijas ekonomika ļaunprātīgos maksātnespējas procesos zaudējusi 665 miljonus eiro.
"Manuprāt, tas cipars – 665 miljoni eiro, kas ir salīdzināms, piemēram, ar mūsu izglītības budžetu, īstenībā ir ļoti novērojams," atzina Elksniņa-Zaščirinska.
Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, secinājusi Ārvalstu investoru padome Latvijā.
Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru.
Uz papīra ir, bet realitātē nestrādā
Vērtējot vairāk nekā 9000 maksātnespējīgu uzņēmumu lietas, pētījuma autori secinājuši, ka 60% gadījumu maksātnespējas administratoru atskaites par maksātnespējas procesu nav sniegtas vai arī sniegtas daļēji.
"It kā uz papīra tā sistēma eksistē, bet realitātē tā nestrādā (..). Slikta uzraudzība, nav kompetences, nav izstrādāta pietiekoša sistēma un nav saprotams, kurš tad to darīs,” teica padomes vadītāja, norādot, ka atbildība būtu jāuzņemas gan Maksātnespējas administrācijai, gan valstij kopumā, ņemot vērā "maksātnespējas procesu smagumu"
Aptuveni 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas varētu liecināt par ļaunprātību maksātnespējas procesā.
Viena no pazīmēm ir fiktīvu kreditoru esamība, otra – valdes un īpašnieku, kā arī adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa sākuma ar mērķi pasargāt no atbildības. Īpašnieku maiņa fiksēta 83% gadījumu, savukārt adreses maiņa – 57%.
"Visas šīs pazīmes pēc būtības liecina par kaut kādu rīcību. Ne vienmēr tās ir ļaunprātīgas, bet tajā pašā laikā konstatējām, ka 54% no visiem maksātnespējas administratoriem vismaz trijos viņu pārvaldītajos uzņēmumos ir sastopamas šādas pazīmes. Viena vai vairākas," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Jautāta, kādas ir tipiskākās negodīgo maksātnespējas procesu shēmas, Elksniņa-Zaščirinska atzina, ka viena no šādām pazīmē ir reiderisms, arī "fēniksa fenomens", kad maksātnespējas procesa laikā pēkšņi pazūd pamatlīdzekļi.
"Arī konstatējām par dažām maksātnespējas administratoru manipulācijām, kā rezultātā neiegūst ne kreditors, ne akcionārs īsti, bet maksātnespējas administrators," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Visbiežāk novērotās ļaunprātības pazīmes maksātnespējas procesā ir uzņēmuma pamatlīdzekļu pārrakstīšana, iepriekšējā īpašnieka kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī negodīgu administratoru darbība.
Pētījumā atklāj, ka vismaz viena ļaunprātīgas pazīme novērota teju 1500 uzņēmumos. Jo vērtīgāks ir maksātnespējīgais uzņēmums, jo biežāk tiek konstatētas ļaunprātības pazīmes.
“Starptautiskie eksperti no OECD, “doing business” indekss apliecina, ka mums ir likums ir pietiekami labs. Tā problēma ir, ka maksātnespējas procesi Latvijā ir neefektīvi un netiek pietiekami uzraudzīti. 60% gadījumu parāda, ka maksātnespējas administratori nav iesnieguši nepieciešamo informāciju tiesā. Iesniegti ir tikai 40%. Tas parāda, ka maksātnespējas administrācija nav pietiekoši pildījusi savus pienākumus,” klāstīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Uzlabojumi procesā – pioritāri risināmi
Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka par maksātnespējas procesu uzlabojumiem Ārvalstu investoru padome Latvijā runā jau sen.
"Maksātnespējas procesa likums patiešām pakāpeniski ir uzlabojies, bet mēs dotajā brīdī redzam ļoti maz uzlabojumu maksātnespējas procesā," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja. Viņasprāt, maksātnespējas administrēšanas procesa uzlabošanas jautājums jārisina prioritāri.
"Tam ir jāliek zināma prioritāte valstī, jo tāpat ekonomiskā izaugsme mums bremzējas un,
ja maksātnespējas process mums nav sakārtots, tad tas būs vēl viens piliens tajos svaros, kuros ārvalstu investors domās, vai man ieguldīt Latvijā vai ne," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa atzina, ka pašlaik investīciju vidē kopumā vērojama zināma stagnācija. "Bet mums ir jāsaprot to, ka stagnācija nav tikai Latvijā, tā ir visur. Un šo laiku mums ir jāizmanto, lai uzlabotu savu tēlu ne tikai pēc izskata, bet arī pēc būtības."
Lai izvairītos no nelikumībām un uzraudzītu maksātnespējas sistēmu, piedāvāts ieviest elektronisko datu sistēmu, kā arī vairāk vērtēt administratoru darbu, jo īpaši, pēc procesa laikā atgūto līdzekļu apjoma.
