Ašeradens norādīja, ka precīzākas gaidāmās izmaksas par OIK būtu jāprasa Ekonomikas ministrijai, taču politiķis pieļāva, ka līdz 2039.gadam tās kopumā būs virs viena miljarda eiro. Bijušais ekonomikas ministrs akcentēja, ka tas pārsniedz akceptējamo naudas summu tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai.
Politiķis norādīja, ka viens solis ir nepieciešamo kontroles jeb uzraudzības procedūru nodrošināšana. Tāpat koģenerācijas stacijām, kas saņem atbalstu OIK sistēmā, efektīvi ir jāpārdod siltums par tirgus cenu, vai arī tām ir jālikvidējas, sacīja Ašeradens.
Nepieciešams arī izmantot iespēju aprēķināt OIK sistēmā esošās elektrostaciju peļņas normas visā to darbības laikā, ko atļauj veikt ar Eiropas Komisiju (EK) saskaņotie noteikumi, pauda deputāts. Ja to darbības pirmajos 20 gados ir saņemta lielāka naudas summa, tad atlikušajos desmit darbības gados par saražoto elektrību varētu maksāt mazāk, norādīja politiķis. Vaicāts, vai šāds solis radītu tiesāšanās risku, Ašeradens šādu iespēju neizslēdza, bet norādīja, ka valdībai ir iespējams atbilstoši pamatot šo rīcību.
Bijušais ekonomikas ministrs arī skaidroja, ka saistībā ar mērķi sasniegt 40% "zaļās" enerģijas, nepieciešams brīvā tirgus principus noteikt arī pašreizējiem OIK sistēmas dalībniekiem.
Valdībai arī vajadzētu atgriezties pie idejas par "zaļās enerģijas" nodokļa ieviešanu, pauda politiķis. Vēl nepieciešams nodrošināt, ka biogāzes elektrostacijas izmantotu kūtsmēslus no lauksaimniecības, reizē pārtraucot pašlaik īstenoto kukurūzas pūdēšanu elektrības iegūšanai, skaidroja Ašeradens. Tāpat maksājumu par nepieciešamās jaudas uzturēšanu jānosaka atbilstoši akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" tarifam, nevis kā OIK maksājumu, skaidroja bijušais ekonomikas ministrs.
Politiķis norādīja, ka Latvijas ražojošie uzņēmumi konkurē ar citu valstu ražotājiem, un it sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju OIK dēļ ir lielākas nekā kaimiņvalstīs un Vācijā.
Vaicāts, vai koalīcijai ir politiskā griba, lai īstenotu minētos pasākumus, Ašeradens norādīja, ka tas ir atkarīgs arī no ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) redzējuma šajā jautājumā.
Ašeradens OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijai sniedzis vēl plašāku ieskatu par OIK sistēmas ieviešanas gaitu, konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.
Kā ziņots, Nemiro līdzīgi iepriekš norādījis, ka Latvijā vēja elektroenerģijas ražošanai nākotnē jānotiek uz tirgus principiem balstītos plānos un virskompensācija par atjaunojamo energoresursu izmantošanu varētu nebūt. Ministrs arī iepriekš norādījis, ka viens no mehānismiem OIK likvidēšanai būtu atbilstoša "sloga" jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda piesārņojuma jeb emisiju radītājiem.
Rudenī Nemiro pauda, ka OIK atcelšana paredzēta no 2021.gada 1.janvāra, ja ieceres būs izdiskutētas līdz 2020.gada vidum un izmaiņas saņems nepieciešamo atbalstu, skaidroja ministrs. Ministrs apstiprināja, ka šādā gadījumā no 2021.gada patērētājiem vairs nebūs jāmaksā OIK maksājums, kas pašlaik ir iekļauts elektroenerģijas rēķinos.
Vaicāts, vai 2021.gads nav pārāk optimistiska prognoze, ekonomikas ministrs akcentēja, ka rīkojas "atbilstoši vēlētāju dotajam mandātam" par OIK maksājumu pārtraukšanu.
2019.gada vidū aģentūru LETA EM informēja, ka līdz tam laikam valsts atbalsts apturēts trešdaļai "zaļās" enerģijas ražotājiem.
