"Es uzskatu, ka tā nebija vienkārši bezatbildīga pienākumu pildīšana. Tur bija acīmredzami skaidrs – ja ir kaut mazākā sajēga par enerģētiku, par to, kas tur notiek, būtu bijis jāseko šai rīcībai," tā EM atbildību par raidījuma „Nekā personīga” atklāto iespējamo krāpšanos ar elektrības ražošanas atļaujām koģenerācijas stacijās komentē "Saskaņas" deputāts Zariņš.
Raidījumā stāstīts, ka vairākās koģenerācijas stacijās atļaujas saglabāšanai testā izmantoti pārvietojami ģeneratori, jo pašas stacijas elektrību ražot nespēj, un tādēļ atļauja tām nepienācās. Tagad Ekonomikas ministrija sola šaubīgās stacijas pārbaudīt, taču Zariņš uzsver, ka jāpārbauda visi atļaujas saņēmēji.
"Tur ir vairāki simti komersantu. Normāli būtu tā, ka viņi visi būtu jāpārbauda un jāseko līdzi, jo to arī nosaka normatīvie akti. Ja Ekonomikas ministrija būtu uztaisījusi šo būvniecības informācijas sistēmu, tur visam par būvniecības procesu būtu jāparādās, ka šis objekts ir uzcelts, ka viņš ir nodots ekspluatācijā. Pēc tam tālāk, protams, ir tas, kas bija jādara „Sadales tīkliem”, pēc tam tālāk ir likumā noteiktas normas, kas jāsniedz šim komersantam regulāri. Tur ir jāatskaitās par kurināmo, par jaudām, par to, kā šī enerģija ir saražota. Ja tam vienkārši sekotu līdzi, vajadzēja acīmredzami redzēt, kas notiek, bet nez kāpēc tas netika darīts," sprieda Zariņš.
Ekonomikas ministrs tikmēr norāda: "Ir vēsturiski radīta sistēma, kurā ir piešķirtas atļaujas, bet jāatzīst, ka nav radīta sistēma, kādā veidā tiek uzraudzīts atļaujas piešķiršanas mehānisms. Tā ir taisnība."
Ašeradens ministrijas atbildību atzīst, tomēr viņš uzsver, ka zaudējumus tas nav radījis, jo stacijas darbību nav uzsākušas. Ministrs jau uzreiz pēc nokļūšanas amatā esot uzdevis Būvniecības valsts kontroles birojam uzraudzīt koģenerācijas stacijas, taču tikai tās, kas jau strādā. Raidījumā „Nekā personīga” izskanējušās vēl nepabeigtās stacijas Ašeradens uzdeva pārbaudīt pirmdien, tomēr pārbaudes notikšot arī citās stacijās.
"Mēs veiksim pārbaudi attiecībā uz visām atļaujām, kas ir pagarinātas, kādā veidā tas ir noticis, kāda ir situācija pašreiz objektos, un tad mēs pieņemsim lēmumu, kā rīkoties. Mēs veiksim pārbaudi pa pilnu perimentru, lai šādu pārsteigumu mums vairs nebūtu," solīja Ašeradens.
Saistībā ar SIA „Rīgas enerģētika” pagarināto atļauju ministrija jau vērsusies policijā. Tikmēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) izdevis rezolūciju ekonomikas ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, un līdz mēneša beigām sagaida izvērtējumu.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Savukārt ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītās SIA "Rīgas enerģija" apjomīgā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā, nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi, ziņoja raidījums.
