Anonīmi avoti ASV administrācijā norādīja, ka Baidens pavisam drīz varētu rīkot videokonferenci ar Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes līderiem par iespējamo Krievijas naftas importa aizliegumu. Baltais nams arī ved sarunas ar Kongresa līderiem, kas atbalsta šo ideju.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki otrdienas rītā paziņoja, ka prezidents pagaidām nav pieņēmis lēmumu par importa aizliegumu, bet turpinās diskusijas valstī, ar kolēģiem un partneriem Eiropā, kā arī citviet pasaulē.
Šolcs uzsvēris, ka patlaban nekādā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma un elektrības ražošanai, transportam un rūpniecībai. Tas esot bijis apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju naftas importam. Viņš vienlaikus uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju ietekmē ļoti būtiski.
Krīze, ka saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, mainījusi arī vairāku Vācijas politiķu nostāju par atteikšanos no atomenerģijas. Bavārijas konservatīvais premjers Markuss Zēders intervijā medijiem aicināja par vairākiem gadiem pagarināt Vācijas atomelektrostaciju slēgšanas termiņus, lai gan tas ir viens no Šolca veidotās koalīcijas ar zaļajiem pastāvēšanas priekšnoteikumiem.
Vienlaikus Austrālijas uzņēmums "Viva" norādījis, ka vairs nepirks Krievijas jēlnaftu, ziņo BBC.
"Viva" darbojas "Shell" grupā un norādīja, ka ir sašutusi par šo šausmīgo konfliktu.
Tikmēr naftas cenas pasaules tirgos turpina pieaugt, un viens no iemesliem ir minētās diskusijas. Ņujorkas biržas jēlnaftas cena dienas laikā pieauga par vairāk nekā 3,2% un sasniedza 119,4 ASV dolārus par barelu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
