ĪSUMĀ:
- Latvijas vēlmi attīrīt finanšu sektoru ASV pārstāvis Bilingslijs nosauca par pozitīvu signālu.
- Viņš uzsvēra: priekšā svarīgākais - attiecīgo likumu pieņemšana, kas bija jāizdara agrāk.
- Kariņš: No Saeimas puses tiek un tiks darīts absolūti viss, lai sakārtotu Latvijas finanšu sektoru.
- Bilingslijs nekomentēja atsevišķus jautājumus, tostarp par "ABLV Bank" likvidācijas metodoloģiju.
- Bilingslijam Latvijā paredzētas tikšanās ar vairākiem ministriem, bet ne ar FKTK vadītāju, zināms LTV.
Cer uz drīzu atbalstu reformām
Šodien ASV Valsts kases pārstāvis no sabiedrības uzmanības neizvairījās. Tikšanās laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") stāstīja par plāniem veikt finanšu sektora "kapitālo remontu".
"Mēs šodien runājām par to, kā viss virzās uz priekšu no valdības puses, un es arī domāju, no Saeimas puses, ka tiek un tiks darīts absolūti viss, lai ne tikai sakārtotu mūsu finanšu sektoru, bet lai padarītu to par vienu no spēcīgākajiem visā Eiropā. Lai pie mums varētu nākt kolēģi no citām Eiropas valstīm un jautāt, kā uzlabot savu sistēmu, ko jūs darījāt, lai mēs arī varētu darīt līdzīgi," sacīja Latvijas premjers.
Latvijas vēlmi attīrīt finanšu sektoru Bilingslijs nosauca par pozitīvu signālu, taču uzsvēra, ka priekšā pats svarīgākais – šo likumu kopas pieņemšana un īstenošana. Un tas, pēc viņa vārdiem, Latvijai bija jāizdara daudz agrāk.
Ceram, ka arī parlaments pieņems šos premjera priekšlikumus pēc iespējas ātrāk un Latvijai pietiks laika, lai demonstrētu progresu "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā," sacīja Bilingslijs.
Signāls Latvijai "nenoslīdēt no kursa"
Korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis uzskata, ka ASV Valsts kases pārstāvja vizīte ir pamudinājums Latvijai turpināt iesākto finanšu sektora sakārtošanu un sagatavoties tam, ka šī būs "mūžīgā cīņa".
"Skaidrs, ka tas, cik tālu mēs to situāciju novedām un mūsu partneriem nācās iesaistīties, norādīt, un tikai tad mēs pabeidzām savus mājasdarbus - tā ir slikta pieredze. Un tāpēc, acīmredzot mūs vēl joprojām turpina apmeklēt un kontrolēt. Mēs esam paaugstinātas uzraudzības režīmā zināmā mērā. Es domāju, ka sadarbība ar mūsu partneriem turpināsies un mēs pirmkārt esam tie, kas tajā ir ieinteresēti, un visi spēki, kuri grib attīstīt biznesu un grib Latvijas uzplaukumu, arī tie ir ieinteresēti. Tiem, kas skatās atpakaļ un cer atgriezt mūs Krievijas ietekmes zonā, tiem tas nav izdevīgi," vērtēja Rungainis.
Runājot par pašu finanšu sektora reformu, Rungainis minēja, ka daži priekšlikumi ir strīdīgi. Piemēram, jautājumā par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas politiskās neatkarības saglabāšanu.
Atsevišķus jautājumus nekomentē
Jautājumus, piemēram, par "ABLV Bank" likvidācijas metodoloģiju, uzticību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam un to, vai pastāv bažas par citām kredītiestādēm, Bilingslijs nekomentēja.
Vizītes laikā Latvijā Bilingslijam paredzētas tikšanās ar vairākiem ministriem un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, taču ne ar FKTK vadītāju Pēteru Putniņu, zināms Latvijas Televīzijai.
Par ASV puses neuzticēšanos Putniņam politikas kuluāros runāts jau ilgstoši.
Šonedēļ ASV vēstniecība Latvijā iebilda FKTK paziņojumam, ka ASV paudusi atbalstu "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģijai, kas neatbilstot patiesībai. Bilingslijs vēstniecības paziņojumu komentēja šādi: "Es varu pateikt tikai to, ko mēs ar Ministru prezidentu tikko pārrunājām – patiesums un godīgums ir būtiskas īpašības, kurām mums jāpiemīt cīņā pret korupciju, un vēstniecības paziņojums šajā sakarā runā pats par sevi."
FKTK savukārt neuzskata, ka Putniņa paustais bijis maldinošs, jo paziņojumā tikai norādīts uz konstruktīvu tikšanos ar ASV pārstāvjiem maija sākumā, kurā amerikāņi neesot iebilduši "ABLV Bank" likvidācijas modelim.
Visticamāk, Putniņš jau rudenī amatu zaudēs. Šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā atbalstu guvis likumprojekts par FKTK padomes locekļu ievēlēšanas kārtības maiņu, un tajā paredzēts, ka rudenī Saeimai padome jānomaina.
KONTEKSTS:
Pērn pavasarī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Pēc šī paziņojuma "ABLV Bank" piedzīvoja reputācijas problēmas, kam februāra beigās sekoja bankas akcionāru lēmums par "ABLV Bank" pašlikvidāciju.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
