- Vairums atbalsta lūdzēju - fiziskas personas
- Daudzu parādi ir nelieli, tomēr lielākais - 14 miljoni eiro
- Ministre: Parādi rodas nezināšanas dēļ
No aizvadītā gada 1. oktobra līdz šā gada 2. janvārim gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kam ir nodokļu parādi, varēja pieteikties līdzdalībai nodokļu atbalsta pasākumā. Saskaņā ar likumu, kas tika pieņemts saistībā ar nodokļu reformu, tiem nodokļu parādniekiem, kas atbilstoši ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saskaņotam grafikam nomaksās savus nodokļu parādus, tiks dzēsta par šo parādu aprēķinātā nokavējuma nauda un soda nauda.
VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča stāsta, ka saņemto pieteikumu skaits ir tik liels, ka, tos izskatot, izveidojies „sastrēgums”.
„Šobrīd mēs esam saņēmuši nedaudz vairāk nekā 13 000 iesniegumu. Lielākā daļa ir no fiziskajām personām, bet kopumā ļoti līdzīgi izskatās,” klāsta Garanča.
“Uz šodienu mēs vēl neesam visus iesniegumus izskatījuši, jo ļoti daudzus iesniegumus saņēmām tieši gada nogalē, tādēļ tāds zināms sastrēgums mums veidojas. Bet jau šobrīd mēs ar saviem lēmumiem esam piešķīruši nodokļu atbalstu, kas ir vairāk nekā 100 miljoni eiro,” norāda Garanča.
Raksturojot, kuru nodokļu samaksa radījusi grūtības pieteikumu iesniedzējiem, Garanča bilst: „Fiziskām personām, protams, tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tā ir būtiskākā sadaļa, pāri par 90%. Savukārt juridiskajām personām lielākās summas veido pievienotās vērtības nodoklis.''
Nodokļu atbalsta pasākumam pieteikušos fizisko personu vidū ļoti daudz ir tādu, kuru parādi ir samērā mazi.
„Fizisko personu starpā ir gan saimnieciskās darbības veicēji, gan nekustamo īpašumu pārdevēji, kam parāds izveidojies vēl pirms 2008. gada regulējuma, gan ar parādiem pēc jaunā regulējuma, kas ir kapitāla pieauguma nodoklis; arī cilvēki, kuri ir aizmirsuši noņemt bērnus no apgādības un tādējādi nav samaksājuši nodokli. Fiziskām personām tikai atsevišķos gadījumos šīs atbalsta summas ir kaut vai tūkstošos mērāmas. Lielākā daļa ir salīdzinoši nelielas summas, tajā skaitā tādas, kas tik tikko atbilst minimālajam kritērijam. Ja parāds ir mazāks par 15 eiro, fiziskā persona nevar piedalīties atbalsta pasākumā, bet jau tuvu no 15 eiro mums sākas tie mazākie atbalstītie parādi,” saka Garanča.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) spriež, ka viens no iemesliem augstajam fizisko personu īpatsvaram nodokļu parādnieku vidū varētu būt nezināšana.
„Šis ir viens no rādītājiem, kas parāda, ka gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan citām institūcijām ir jābūt labākām konsultācijās.
Nereti tie parādi rodas, piemēram, tāpēc, ka cilvēks nezina, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.
Būtu tikai normāli, ja tajā brīdī, kad cilvēks aiziet pie notāra šo darījumu nokārtot, notārs viņu brīdinātu, ka ir jāsamaksā nodoklis, lai pēc tam nebūtu nepatīkamu pārsteigumu,” norāda Reizniece-Ozola.
Nodokļu atbalsta pasākuma nosacījumus regulējošajā likumā noteikti pieci kritēriji, kuriem atbilstoši nodokļu parādnieki nevar pretendēt uz atbalstu. Šī iemesla dēļ līdzdalība atbalsta pasākumā jau atteikta līdz 7% pretendentu.
