"ABLV" banka savu krahu piedzīvoja aptuveni pirms gada. Bankas lielie kreditori pie savas bankā atstātās naudas vēl netiek. Latvijas iestādes šobrīd nespēj vienoties, kuriem klientiem naudu drīkst atmaksāt, un kuri savus līdzekļus varētu būt ieguvuši noziedzīgā veidā. To uzsvēris arī Kariņš.
Domstarpības par to, kā klientus atšķirt, ir starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (Kontroles) dienestu. Trešdien jautājums pārrunāts premjera vadītajā Finanšu sektora uzraudzības padomē.
"Kad es runāju ar vienu iestādi atsevišķi, un es runāju ar otru iestādi atsevišķi, man liekas, ka viņi saka to pašu, bet, kad viņi sanāk kopā, tur ir niansētas atšķirības. Viņi šo atrisinās, viņi tad varēs beigās paskaidrot, kāda būs tā gala pieņemtā metodoloģija. Visai sabiedrībai būs skaidrība, visiem kreditoriem būs skaidrība, un arī starptautiski būs skaidrība, kā šis process tiks novadīts," stāstīja Kariņš.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš trešdien komentārus atteica, savukārt Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa ir komandējumā. Latvijas Televīzijai neoficiāli zināms, ka izšķiršanās ir par to, cik skrupulozi bankas klientus pārbaudīt, lai likvidāciju neievilktu vairāku gadu garumā.
Kariņš neslēpa, ka tieši "ABLV" pašlikvidācijas kontrole ir svarīgākais no "Moneyval" dotajiem uzdevumiem, pēc kā starptautiskā sabiedrība vērtēs, vai Latvijas finanšu sektoram var uzticēties.
"Mums visai valstij, visai sabiedrībai ir no svara, ka šis process notiek caurskatāmā, godīgā veidā, ka izmaksājamās naudas ir legālas, jo, ja tiks uzskatīts no malas, ka mēs šo likvidāciju nespējam pienācīgi kontrolēt, tas varētu nozīmēt, ka, neskatoties uz visām pārējām rekomendācijās izvirzītajām prasībām, tas vien draudētu ar to, ka mēs varētu nokļūt šajā pelēkajā sarakstā," norādīja premjers.
Kariņš ir pārliecināts, ka iestādes par "ABLV" klientu pārbaužu metodoloģiju spēs vienoties divu nedēļu laikā.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Šis nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana ir viena no Kariņa valdības prioritātēm.