Pandēmija paildzina remontdarbus
Gadsimtu senajā Āgenskalna tirgū vērienīgie remontdarbi rit jau vairākus gadus. Tos pabeigt vajadzēja pirms mēneša, taču Covid-19 pandēmijas dēļ iecerētais nav realizējies. Tirgus nomnieki cer, ka durvis tirgotājiem un apmeklētājiem varēs vērt vaļā aprīlī, taču būvniecības darbi ar to gan nebeigsies – turpmākajos gados plānots atjaunot āra tirdzniecības teritoriju.
Tā būšot gan apzaļumota, gan nodrošināta ar elektromobiļu uzlādes stacijām.
Savukārt paviljonā pēc dažiem mēnešiem plānota ne tikai aktīva tirdzniecība, bet arī informatīvi izglītojošas aktivitātes. Tās norisināsies otrajā stāvā, kur iecerēta arī kopienas virtuve.
Āgenskalna tirgus projektu vadītājs Jānis Petkēvičs norādīja: "Spēcīga, integrējoša sadaļa varētu būt. Kā piemērs varētu būt svētdienu bērnu rīti; mēs gatavojam kopīgi, ģimeniski vai ar kopā ar pavāriem un šefpavāriem. Tā ir lieliska sadaļa, kā apkaimes ģimenēm iesaistīties Āgenskalna tirgus darbībā."
Šajā tirgus mainīgajā daļā nomnieki iecerējuši organizēt arī tematiskus pasākumus, piemēram, Ziemassvētku un Jāņu tirgu. Plaša aktivitāšu programma iecerēta visas dienas laikā.
Projektu vadītāja Darja Trizna norādīja: "Pa dienu notiek tirgus. Paralēli notiek darbnīcas, strādā kopienas virtuve. Vakarā šeit notiks izrādes un koncerti. Var pārvietoties pa visu teritoriju. Vienmēr ir ko darīt. It īpaši dažādām cilvēku grupām mēs esam pieejami un atvērti."
Āgenskalna tirgus nomnieki, kuri ir arī Kalnciema kvartāla attīstītāji, rekonstrukcijas izmaksas nevēlas saukt, vien norāda, ka miljoniem vērtajā projektā vēl joprojām turpina investēt.
Viņi arī atzīmēja, ka nama atjaunošanā būtu vēlama ciešāka sadarbība ar Rīgas domi, kas nomniekiem devusi tiesības tirgu apsaimniekot uz 30 gadiem.
Citu tirgu noriets
Tai laikā, kad vieni tirgus atjauno, citi lūdz atsaukt to statusu.
Tā, piemēram, ir ar Ķengaraga un Rumbulas tirgiem. Komercfirmas "Tirgus Rumbula" vadītāja Raisa Koreņeva publiski komentēt iemeslus atteicās, vien norādīja, ka tirgus neeksistē jau daudzus gadus, tāpēc viņiem tirgus statuss vairs nav aktuāls.
Apdraudējumu galvaspilsētas tirgiem rada radošu un uzņēmīgu cilvēku trūkums, uzskata Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pastāvēs tie tirgi, kas pārvērtīsies.
"Ja vadība redz šīs izmaiņas, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, domās varbūt par kaut kādu kultūras programmu, par kaut kādām pievienotām vērtībām, tie tirgi arī attīstīsies. Tiem, kuriem šī vadība ir iestagnējusi, tad tirgus iestagnē kā jebkura organizācija," uzskata domniece.
No pašvaldības pārraudzībā esošiem tirgiem visgrūtāk sokas "Vidzemes tirgum". Lai nepieļautu tā bojāeju, pašvaldība meklēšot privātus nomniekus, kas spēs tirgu atdzīvināt.
Nozarei sokas grūti
Latvijas Tirgu savienībā uzskata, ka nozarei sokas grūti. To negatīvi ietekmē lielveikalu un tiešsaistes platformu straujā attīstība. Lai nepieļautu tirgu bojāeju, valstij ir jārīkojas, intervijā Latvijas Radio sacīja organizācijas pārstāve Renāta Petrova.
"Protams, nevar salīdzināt to, kā tirgiem bija pirms desmit gadiem un kāda situācija ir šobrīd. Es domāju, ka tirgi, īpaši mazākie, šobrīd ir uz izmiršanas robežas," viņš pauda.
Latvijas Radio: Kas tos apdraud?
Renāta Petrova: Ņemsim vērā, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits. Līdz ar to samazinās arī klientu skaits. Ja pircējiem ir iespēja izvēlēties apmeklēt lielveikalu pie mājas vai apmeklēt kādu mazāku veikalu, protams, viņam vairs nav jēgas braukt uz pilsētas centru un apmeklēt tirgu. Pircēju ir pārāk maz, lai varētu nodrošināt pastāvīgu pircēju plūsmu.
Kāda situācija ir ar pašvaldību un ar privātajiem tirgiem?
Privātajiem tirgiem tomēr nedaudz vieglāk, jo privātie tirgi tomēr ir privātā sektora pārstāvji. Savukārt publiskie tirgi ir pašvaldības un publiskā sektora pārstāvji. Līdz ar to publiskos tirgus ierobežo virkne normatīvo aktu, kas varbūt kaut kādā vienā brīdī neļaut tik ātri reaģēt uz mainīgās vides apstākļiem – sakarā ar visiem iepirkumu procesiem.
Ko, jūsuprāt, nepieciešams darīt, lai Latvijā tirgus saglabātu?
Valdības līmenī tam būtu jābūt kaut kādā veidā kā atbalsta programmai vai atbalsta pasākumiem. Šobrīd laikam jau neko īsti līdzēt nevar. Bet lielveikalu būvniecībai ir jābūt pārdomātākai, lai neradītu lieku konkurenci. kā piemēru varu minēt Barselonu, kur pašvaldībā kopā ir 37 pārtikas tirgi, un viņiem ar liegumu ir aizliegts būvēt lielveikalus tieši tāpēc, lai saglabātu tirgus kultūru.
Vai Latvijas Tirgu savienība valdībā ir vērsusies pēc palīdzības?
Sakarā ar Covid-19 šobrīd Tirgu savienība savu darbību ir nedaudz apturējusi, jo katrs tirgus tajā brīdī sāka domāt, kā pareizi izpildīt visas normatīvās prasības gan par informēšanu, gan par apziņošanu, gan par pārdevējiem, gan par maskām. Tagad mēs saprotam, ka ir "zaļais" un "sarkanais" režīms un ar visām tām prasībām. Bet tāda doma ir – sanākt kopā un vērsties pēc kaut kādiem risinājumiem, kas ļautu saglabāt vai ļautu aizsargāt tirgus no lielveikaliem.
Kuri tirgi, jūsuprāt, ir visvairāk apdraudēti?
Vienā mazākā pilsētā, piemēram, ir divi lielveikali, un Rīgā šobrīd ir 14 lielie lielveikali, nerunājot par to, ka ir vairāk nekā 140 mazo tīklu veikalu. Šeit nav jautājums par to, kurš vairāk vai kurš mazāk [ir apdraudēts]; visi tirgi sastopas ar vienādām problēmām.
