Ja līdz šim Baltija Eiropas dabasgāzes cauruļvadu kartē bija kā izolēta sala, tagad to ar pārējo Eiropu savieno jaunais Polijas–Lietuvas starpsavienojums jeb GIPL, caur kuru gāze sāka plūst pirms dažām dienām. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Polijas prezidents Andžejs Duda, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kā arī Latvijas prezidents Egils Levits. Visi uzsvēra, ka GIPL ir ļoti nozīmīgs projekts, kas vairos neatkarību no Krievijas gāzes.
"Šodien mēs atklājam objektu, kas pastiprinās mūsu energodrošību un nodrošinās mūsu noturību pret jebkāda veida politiskajām nestabilitātēm vai šantāžas no austrumu kaimiņa puses," sacīja Lietuvas prezidents.
Latvijas prezidents atzīmēja: "Šis projekts ir visas Eiropas interesēs.
Mēs tādā veidā palīdzam nostiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju tieši tajā jomā, kur tas ir visvairāk nepieciešams, – enerģētikas jomā."
508 kilometrus garais cauruļvads spēs nogādāt divus miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā no Lietuvas uz Poliju un 2,5 miljardus kubikmetru otrā virzienā. Tas atrodas zem zemes un Lietuvas pusē noslēdzas gāzes kompresijas stacijā nedaudz uz ziemeļiem no Viļņas. Gāzes cauruļvads pavērs ceļu uz Rietumeiropas gāzes tirgu ne tikai Lietuvai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.
Pirmajās darbības dienās gāze caur GIPL plūst virzienā no Lietuvas uz Poliju, kurai tikko kā Krievija pārtraukusi gāzes piegādes. Polijas uzņēmumi gāzi var iepirkt caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
"Starpsavienojums ir kļuvis par īstenību laikā, kad Krievija atkal mēģina mūs šantažēt ar gāzes piegādēm.
Savā ziņā šis starpsavienojums ir mūsu atbilde uz šo šantāžu. Skaidra un nepārprotama atbilde," norādīja Duda.
Tā kā valstu pārvades sistēmas tagad ir savienotas, poļi pašmāju tirgum iepirkto gāzi varēs noglabāt arī Latvijas Inčukalna dabasgāzes krātuvē.
"Īstenībā mēs jau šobrīd novērojam interesi no Polijas sistēmas lietotājiem. Viņi ir aktīvi šajā sašķidrinātās dabasgāzes terminālī, ir bijusi interese par krātuves pakalpojumu saņemšanu, tā ka es domāju, ka pilnīgi noteikti Polijas tirgus dalībnieki būs aktīvi visā reģionā," atzīmēja "Conexus Baltic Grid" Sistēmas vadības centra vadītājs Mārcis Vārpa.
Latvijas prezidents Levits norādīja, ka reģiona lielākajai pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā arī nākamajos gados būs svarīga loma enerģētiskās neatkarības stiprināšanā: "Inčukalna gāzes krātuve var spēlēt lielu lomu, uzkrājot gāzi, kad gāzes cena ir zemāka, lai izmantotu tad, kad cena palielinās.
Tagad stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve ir sasaistīta ar visu Eiropu caur Lietuvu, caur šo starpsavienojumu ar Poliju."
Vienlaikus prezidents atzīmēja, ka Latvija ar cerību skatās nākotnē, kad tiks pabeigti arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā.
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka jaunais savienojums paver iespējas Latvijas komersantiem gan tirgot gāzi Polijā, gan ievest gāzi Latvijā no Polijas. Savukārt uz jautājumu, vai Latvijai varētu kaitēt Polijas radītā konkurence uz Klaipēdas termināļa izmantošanu, ministrs atbildēja noraidoši, jo jebkurš jauns piegādes ceļš stiprinot apgādes sistēmu, savukārt plūsmu virzienus noteikšot tirgus vajadzības.
Viņš prognozēja, ka Latvijas virzienā gāze caur GIPL varētu plūst pēc tam, kad tiks pabeigts Polijas–Norvēģijas gāzes savienojums.
"Polijas prezidents diezgan strikti šodien pateica, ka līdz rudenim tiks pabeigts savienojums Polija–Norvēģija. Redzam, ka arī no Norvēģijas mēs varētu iegūt papildus nepieciešamās jaudas mūsu reģionam," sacīja ministrs.
GIPL būvniecība sākās 2020. gada sākumā, un projekta kopējās izmaksas pārsniedza pusmiljardu eiro. Gandrīz 300 miljonus eiro piešķīra Eiropas Savienība.
