Augustā Latvijā bija sasniegta vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas – 567,75 eiro par megavatstundu. Tas ir par 435% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pirmā no Latvijas pašvaldībām trauksmes zvanus par situāciju energoresursu tirgū jau pērnā gada nogalē ieskandināja Daugavpils valstspilsēta. Tad tas vairāk attiecās uz apkures jomu, taču arī elektrības cenas nopietni sit pa kabatu.
Daugavpils pašvaldībai nācās piešķirt pat papildfinansējumu, Latvijas radio atklāja Daugavpils domes izpilddirektores vietnieks Kārlis Rasis: "Gada sakumā mēs bijām uz pašvaldību kopumā plānojuši 2,5 miljonus eiro, taču šī energoresursu sadārdzinājuma rezultātā šobrīd papildus ir piešķirts pusmiljons, no kura ielu apgaismojumam, kam sākotnēji bija atvēlēti 800 tūkstoši eiro, līdz gada beigām papildus piešķirti vēl 150 tūkstoši. Tātad kopumā tie ir 950 tūkstoši eiro tikai ielu apgaismojumam šajā gadā. Ir visiem smagi tagad, jo tās cenas elektrībai ir pieaugušas ļoti daudz."
Raša teiktais, ka elektrības cena jau noēdusi apgaismei plānoto šī gada budžetu, un tas ir laikā, kad priekšā vēl visi garie un tumšie ziemas mēneši, apstiprinās arī Preiļu novadā, kur jau augustā tika pārskatīts budžets, jo tieši tad beidzās elektrībai paredzētā šī gada summa, apliecināja novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.
"Šobrīd nauda, kas bija paredzēta budžetā elektroenerģijas apmaksai, jau ir izbeigusies. Tāpēc katra pagasta vadītājs skatās, ko vēl var izdarīt, lai šie izdevumi būtu pēc iespējas mazāki," stāstīja Zīmelis.
Visskrupulozāk Preiļu novadā šim jautājumam piegājis Aglonas pagasts. Iebraucot vakara stundā pēc saulrieta Aglonā, atklājas, ka ciems grimst pilnīgā tumsā.
"Nav šī apgaismojuma, nav, parasti pa naktīm tas ir izslēgts. Kādreiz līdz 23.00 dega gaisma, bet vairs nav," sacīja Latvijas Radio satiktie aglonieši.
Tumsā grimst arī Latvijas svētvieta – Aglonas bazilika, vienīgais gaismas avots pie bazilikas automašīnu pieturā ir kafijas automāts. Bez apgaismojuma arī Aglonas autobusu pietura, kura – pēc skaņām var noprast – kļuvusi par jauniešu vakara saieta vietu, bet gaisma deg vietējā veikalā.
"Nu nav gaismas, kad braucu mājās, uz ielas ir pilnīga tumsa. Priekš gājējiem tas ir drausmīgi, viņi neredz neko. Ir tumšs, grimstam tumsā, tas jau labu laiku tā ir, kādu mēnesi stabili. Ko lai dara, ja naudas nav, bet elektrība dārga un nevar apmaksāt tos rēķinus. Tagad, ciemā braucot, mašīnai tālās gaismas ir jāslēdz. Īpaši tumšs uz Dagdas ceļa," pauda vietējie.
Uz šī ceļa Latvijas Radio sastop divas sievietes, pa apmali pastaigājoties, kuras sacīja: "Tas nav droši, tagad maz kas arī staigā, tāpēc neviens pretenzijas neceļ, ka nav izgaismots. Vēlāk jau to gaismu vajag, pulksten 22.00 Dagdas autobuss no Rīgas pienāk, pati vakarā plānoju ar to braukt, un tad ir bail iet uz mājām."
Ir jāsamēro taupība un drošība, – šādas dilemmas priekšā nonāk pašvaldības, jo vairums no tām jau lēmušas vai tuvākajā laikā lems par elektrības taupības pasākumiem. Tostarp Augšdaugavas novadā, apliecināja novada tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.
"Tagad vēl rīkojums nav pieņemts, bet uz 1. oktobri jau būs sagatavots un nosūtīts visām pagasta pārvaldēm un iestādēm ar domu vairāk ekonomēt, tas attieksies arī diemžēl uz ielu apgaismojumu, uz iekštelpām, lai lieki neslēgtu sildītājus. Bet ir kritēriji, kas nevis uzlabo, bet tieši pasliktina situāciju. Piemēram, samazinot karstā ūdens temperatūru vai patēriņu, var izsaukt slimības. Savukārt apgaismojuma atslēgšana var veicināt ne tikai avārijas un negadījumus, bet arī noziedzību," atzīmēja Ļaksa.
Augšdaugavas novadā pašvaldība elektrībai šobrīd tērē 1 miljonu eiro, visticamāk, nākamā gada budžetā šī summa augs.
Būtu labi, ja arī pašvaldības saņemtu šajā situācijā atbalstu no valsts, uzsvēra uzrunātie Latgales pašvaldību izpildinstitūciju pārstāvji Ļaksa un Rasis.
"Diemžēl šobrīd nejūtu atbalstu tieši pašvaldībām ne elektrības, ne energoresursu sadārdzinājumā. Valsts varētu lielu lomu nospēlēt šajā jautājumā, bet tagad ir, kā ir. Visi diemžēl kuļas, kā māk. Ceram, ka valdība arī kaut kādā mērā piedalīsies un kompensēs no savas puses šos sadārdzinājumus," norādīja Latgales pašvaldību izpildinstitūciju pārstāvji.
Visticamāk, vienīgā cerība pašvaldībām straujā elektroenerģijas cenu kāpuma laikā ir vismaz elektrības griestu noteikšana cenai, Latvijas Pašvaldību savienības viedokli pauda tās priekšsēdis Gints Kaminskis: "Šobrīd mēs jau dzirdam informāciju, ka tiek runāts par cenu griestiem. Galvenais, lai pašvaldības spētu samaksāt un norēķināties par skolām, bērnudārziem, par jebkuru izglītības iestādi, un bez valsts atbalsta mēs neiztiksim."
Pašvaldībās cer, ka šis jautājumu tiks skatīts vēl līdz Saeimas vēlēšanām, tātad līdz 1. oktobrim.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un pirmdien, 19. septembrī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sēdes paziņoja, ka Latvijā plānots noteikt cenu griestus centrālajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai, bet par konkrētiem risinājumiem plānots lemt tuvākajās vadības sēdēs. Jau iepriekš vēstīts, ka energoresursu cenu griestu ieviešanai valstij nāktos aizņemties. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš atzina, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh).
