ĪSUMĀ:
- Rīgas domei piederošajā RNP veikts neatkarīgs audits; tagad publiskots tā kopsavilkumus.
- Auditori: domes līdzdalība RNP - nav lietderīga un būtu jāizbeidz.
- Eksperts: Tas nenozīmē RNP likvidāciju; uzņēmuma daļas var arī pārdot.
- Auditori: jāveicina RNP pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citiem apsaimniekotājiem.
- Arī iesaka veicināt un atbalstīt dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanu un kopsapulču sasaukšanu.
- Auditori: RNP darbība nav vērsta uz dzīvojamā fonda attīstību; tas sadārdzinās pakalpojumus.
- Auditori: nav izmaksu kontroles, arī nav remontu, resursu un darbu uzraudzības. Pieaug darbu izmaksas.
- Avārijas darbu apjoms pieaudzis no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro.
- RNP peļņa no pašu spēkiem veiktajiem darbiem sasniedz 25%.
- RNP struktūrvienībās - trūkumi pienākumu sadalē; neefektīvi uzskaita darba stundas. Auditori iesaka reorganizāciju.
Rīgas kapitālsabiedrībām līdz 15. maijam savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.
Vietvaras līdzdalība uzņēmumā
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15. decembrim.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs,
līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.
"Opcijas ir vairākas, un lēmumu par to, kā rīkoties, pieņems Rīgas dome. Šis process gan nekad nav ātrs, jo, piemēram, par bijušā "Lattelecom" privatizāciju valsts izšķīrās jau 2000. gadu sākumā, bet nekas joprojām nav noticis," pauda Grafs, norādot, ka lēmumu par dalību kapitālsabiedrībā noteikti pieņemšot jaunais sasaukums.
Vērtējot pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā, auditori norāda, ka, ņemot vērā tirgus dalībnieku skaitu nozarēs, kurās darbojas RNP, "nav pamata izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz šiem komercdarbības veidiem RNP veic komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu". Līdz ar to secināms, ka domes līdzdalība RNP nav pamatota.
Jāveicina RNP pienākumu nodošana
Auditoru ieskatā, līdz kārtējā līdzdalības izvērtējuma veikšanai RNP ir jāveic darbības, kas veicina dzīvojamo māju pārvaldīšanas pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citai dzīvokļu īpašnieku kopības izraudzītai personai, kā rezultātā ar laiku līdzdalība RNP būtu jāizbeidz.
Auditā arī secināts, ka RNP netiek ievērots tās "sākotnējās izveidošanas terminētais raksturs", proti, RNP lomas saglabāšana tirgū un jo īpaši darbības paplašināšana esot pretrunā Privatizācijas likumā ietvertajam deleģējumam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam attiecībā uz publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā pieļaujamību.
"RNP vadīšana ar mērķi to ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt klientu skaitu, ir pretrunā arī Privatizācijas likuma regulējuma mērķim, jo RNP pārvaldīšanā esošo ēku skaitam būtu pakāpeniski jāsamazinās, šo funkciju arvien vairāk pārņemot privātajam sektoram," teiks audita kopsavilkumā.
Tā rezultātā auditorkompānija iesaka RNP veicināt un atbalstīt dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanu
un kopsapulču sasaukšanu, lai iedzīvotāji varētu lemt par mājas pārvaldītāja nomaiņu.
"RNP darbībai būtu jābūt vērstai uz to, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu dzīvokļu īpašniekiem, padarot dzīvojamo māju pārvaldīšanas funkcijas pārņemšanu pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku," rosina kompānija.
Atsaucoties uz auditā norādīto ieteikumu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics paziņojumā medjiem norādīja, ka
pagaidu administrācija šādu lēmumu nepieņems.
Viņaprāt, tas būs jālemj Rīgas domes nākamajam sasaukumam pēc vēlēšanām, kas ir plānotas 2020. gada 29. augustā.
Vairāk tēriņu avārijas darbiem
Tāpat auditori, veicot uzņēmuma finanšu analīzi, secinājuši, ka RNP "darbība nav virzīta tās mērķu īstenošanai, dzīvojamā fonda attīstībai un klientu apmierinātībai", kas nākotnē, visticamāk, turpinās būtiski samazināt pārvaldāmo ēku skaitu. Tas savukārt sadārdzinās pakalpojumu izmaksas katrai mājai.
Tāpat daudzās uzņēmuma darbības jomās novērota efektivitātes pasliktināšanās un pavirša kontrole. "Nākotnē mēs iesakām veikt RNP pilnīgu stratēģijas izvērtēšanu un apsvērt nākotnes darbības modeļa alternatīvas iespējas," teikts kopsavilkumā.
Vēl secināts, ka netiek veikta izmaksu kontrole, līdz ar ko sadārdzinās apsaimniekošanas maksa un pieaug kopējās izmaksas.
Kā arī netiek nodrošināta remontdarbu uzraudzība, resursu izlietojums un veikto darbu kvalitāte, kā rezultātā būtiski palielinās veikto darbu izmaksas un ilgtermiņā tiek degradēts dzīvojamais fonds.
Kopumā iekšējās kontroles trūkums un sadarbība ar izvēlētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem ir palielinājusi avārijas remontdarbu apjomu no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro.
Vienlaikus plānotie remontdarbi netiekot veikti laikā un netiek kontrolēta to kvalitāte, tādējādi palielinot risku atkārtoti veidoties avārijas situācijām un degradējot dzīvojamā fonda stāvokli. Vienlaikus secināts, ka RNP peļņa no pašu spēkiem veiktajiem darbiem sasniedz 25%, kas "liek uzdot papildu jautājumus par RNP stratēģiju un mērķiem, ņemot vērā, ka šādu darbu īpatsvars nākotnē varētu tikai pieaugt".
Iesaka reorganizāciju
Auditori arī secina, ka pārvaldīšanas maksa tiek aprēķināta manuāli un par to ir atbildīgs viens darbinieks, kas rada risku, ka veiktais aprēķins nav korekts.
Kopsavilkumā arī norādīts, ka RNP netiek veikta darbinieku efektīvo darba stundu uzskaite, kas var rezultēties darbinieku nolaidībā, darbu neizpildē un nepamatota atalgojuma izmaksās. Tāpat novērots, ka RNP "iekšējā kultūra un vadības nostāja daudzos gadījumos nav tendēta uz darbinieku iesaisti procesu uzlabošanā, optimizācijā un inovācijā".
No 2019. gada vidus AS "Rīgas siltums" piemēro RNP soda naudu par kavētiem maksājumiem. Kā norāda "Ernst&Young" - "RNP plāno savas nolaidības dēļ piemēroto kavējuma naudu attiecināt uz klientiem, tādējādi palielinot izmaksas".
Auditori gan uzskata, ka uzņēmuma mērķim būtu jābūt šīs soda naudas samazināšanai vai nepieļaušanai, nevis gādāšanai, lai par to maksā iedzīvotāji. "Šis jautājums pēc iespējas ātrāk jārisina, iesaistot visas atbildīgās puses, un jāveic radušās situācijas un kavējuma naudas attiecināšanas uz klientiem neatkarīgs juridisks izvērtējums," uzskata auditorkompānijā.
Kopumā auditori pauž, ka uzņēmuma sniegtās informācijas un datu kvalitāte ir zema un nepilnīga un daudzos gadījumos tā nebija viegli pieejama un atrodama, kas rezultējās lieki patērētā laikā, tādējādi palielinot risku, ka auditā var tikt izmantota nekorekta vai novecojusi informācija.
Daudzās RNP struktūrvienībās novēroti arī trūkumi pienākumu sadalē un kontroļu nodrošināšanā.
Tādēļ uzņēmumam ieteikts veikt reorganizāciju vai izveidot striktu struktūrvienību nodali un uzskaiti. Šis process varētu arī paātrināt saimnieciskās darbības nodošanu brīvajam tirgum, ņemot vērā, ka Rīgas domes līdzdalība uzņēmumā nav tiesiski pamatota, uzsver auditori.
KONTEKSTS:
RNP tika izveidots 2010. gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. Uzņēmumu izveidoja, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. RNP apsaimnieko 4200 ēkas, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 170 000 klientu. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" dati. Finanšu dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Rīgas dome pērn atbalstīja neatkarīgo auditu veikšanu teju visās pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās. Audits tiks veikts tādās Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībās kā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", SIA "Rīgas ūdens", SIA "Rīgas meži", AS "Rīgas Centrāltirgus", SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs", SIA "Rīgas serviss", SIA "Rīgas 1.slimnīca", SIA "Rīgas Dzemdību nams", SIA "Rīgas 2.slimnīca", SIA "Rīgas veselības centrs", kā arī publiski privātajā kapitālsabiedrībā SIA "Getliņi Eko", kurā Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder apmēram 97,7% kapitāla daļu.
