Pēdējo nedēļu ziemas spelgonis liek daudz aktīvāk strādāt galvaspilsētā esošajām termoelektrostacijām. Tām gāzi piegādā no Inčukalna pazemes krātuves. Šis gads krātuvei ir īpašs, jo tā strādā brīvā tirgus režīmā. Gāzes sausināšanas sistēmas, kas to sagatavo pirms piegādēm patērētājiem, darbojas nepārtrauktā diennakts režīmā.
Inčukalna dabasgāzes krātuves darbības pamatprincipus var salīdzināt ar uzpūstajiem gumijas gaisa baloniem. Proti, ja gaiss jeb šajā gadījumā gāze tajos ir vairāk, tad arī spiediens, ar kādu to var padot patērētājiem, ir lielāks.
Savukārt, ja gāzes ir mazāk, līdzīgi kā šajā balonā, spiediens ziemas spelgonī var izrādīties nepietiekams.
Pirms gāzes tirgus brīvlaišanas ik gadu krātuvi piepildīja bijušais monopolists “Latvijas gāze”. To iesūknēja tik daudz, lai patērētāji ziemā kurināmo saņemtu ar nemainīgu spiedienu. Pēc tirgus atvēršanas krātuvi jāpiepilda tirgotājiem. Ņemot vērā, ka par uzglabāšanu jāmaksā, interese glabāt gāzi vairs nav tik liela. “Ir līguma attiecības tirgotājiem un piegādātājiem ar patērētājiem. Viņiem pašiem ir jāizdomā. Te nav nekāda atšķirība starp malkas šķūnīti un krāsni. Jādomā, kā šo ziemu pārdzīvot,” saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Viņš atzīst – kā strādāt tirgū, vēl jāmācās, taču uzsver – Inčukalns šobrīd nav vienīgais avots, jo gāzi var saņemt arī pa cauruļvadiem kā no Krievijas, tā Lietuvas gāzes termināļa.
Tomēr šīs ziemas aukstuma periods sagādājis izaicinājumus.
Kurināmā patēriņš aug, tāpēc tagad gāzi no Inčukalna vajag ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas un Krievijas patērētājiem.
Inčukalna operatora “Conexus Baltic Grid” aprēķini liecina – ja nekļūs siltāks, iespēja padot gāzi samazināsies. “Katru dienu, kad gāze tiek izņemta, šie izņemšanas apjomi krīt. Jau pēc divām dienām tie būs 148 000, bet pēc nedēļas jau 120 000. Šie visi tūkstoši iespējami tikai tāpēc, ka “Conexus” pagājušajā gadā veica izsoli un uztaisīja šīs rezerves. Ja šie te cipari nebūtu, tad šobrīd varētu izņemt 80 000, kas nepietiek Latvijas patēriņam,” saka AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, “Conexus” vēlas, lai gāzes tirgotājiem būtu pienākums zināmu gāzes daudzumu krātuvē glabāt obligāti. “Es, protams, saprotu “Conexus “komandu, bet mums visiem pārējiem ir jāsaprot – ja mēs uzliksim pārējiem pienākumu, mums tas būs jāieceno tarifā un par to jāmaksā,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Līdzīgi uzskata arī “Latvenergo”. “Uzliekot, protams, prasību par stratēģiskajām rezervēm, tas varētu atsaukties uz patērētāju gala cenu,” saka AS “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, apstiprinot, ka gāzes pārvades tarifi sadārdzināsies.
Lai iegūtu spiediena nodrošināšanai nepieciešamo gāzes apjomu, “Conexus” šobrīd rīko gāzes glabāšanas apjoma izsoles. Ņemot vērā, ka tās īpašniekiem kurināmais krātuvē jāglabā noteiktu laiku bez tiesībām izņemt, operatoram jāsedz daļa izmaksu. Pagaidām cenu starpība tarifā nav iecenota. “Katrā ziņā šis jautājums ir regulatora dienas kārtībā – vai šīs izmaksas ir pamatotas un kādā mērā pamatotas un iekļaujamas pārvades sistēmas operatora tarifos?” norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis.
Ekonomikas ministrija gan atzīst – šī ziema ir pierādījusi Inčukalna krātuves nozīmi. Lai gan ministrs sola domāt, kā krātuves darbību uzlabot, stingru solījumu par rezervju glabāšanu vēl nesola.
