Septiņas "Can Can" picērijas un trīs "Caif Cafe" kafejnīcas no nākamā gada februāra tiks slēgtas. Šī biznesa vadītājs Andrjus Vasiļausks skaidroja, ka lēmumu pieņemt nācies grūti, taču tas bijis neizbēgams, jo Lietuvas uzņēmums Latvijas tirgū tā arī nav spējis atsperties. Pat pēc pandēmijas ierobežojumiem restorānos un kafejnīcās dzīvība atgriezusies lēni, tāpēc kompānija lēmusi vismaz publiski aiziet ar godu, solot pienācīgi norēķināties ar atlaistajiem un valsti.
Pēdējie gadi ēdinātājiem nav bijuši viegli. Tā secinājis Latvijas Ēdinātāju apvienības vadītājs Aigars Kaugars.
Viņš norādīja: "Vienmēr ir bijuši koncepti, kas aizveras. Konceptiem ir arī dažādi dzīves cikli. Šī gada laikā produktu cenas, darba algas un arī komunālie maksājumi pieauguši būtiski, augstā inflācija negatīvi ietekmējusi cilvēku pirktspēju, mainot arī ēšanas paradumus. Tas, iespējams, bija arī pats galvenais iemesls "Can Can" aizvēršanai. Ja par tirgu kopumā, tad ēdinātāji nevar celt cenas tādā apmērā, lai nosegtu augošās izmaksas, jo pirktspēja ir ierobežota, tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt iespējas strādāt efektīvāk. Tāpat būtu svarīgi, lai jaunā valdība turpinātu darbu pie darba algas nodokļu samazināšanas."
Tas ļautu maksāt labākas algas ēdinātājiem, kā arī atlicinātu vairāk naudas pārējās sabiedrības makos, kas tad varbūt kādu papildu maltīti izvēlētos ieturēt ārpus mājām. Taču neziņu šajā cerībā veicina Krievijas sāktais karš Ukrainā, jo ģeopolitiskā situācija un cenu dramatiskais lēciens cilvēkos radījis dubultas bailes par nākotni.
"Šogad apmeklētāju ir mazāk nekā pirms kovida. Iestājoties apkures sezonai, to ir kļuvis vēl mazāk. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka regulāri – vienu līdz divas reizes nedēļā – ēdnīcas un restorānus apmeklē tikai viens no pieciem iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Ja skatās pa gadiem, tad šie dati nekad nav bijuši lielāki par… man šķiet maksimums bija 25–27%. (..) Drusciņ vairāk to ēdāju skaits ir palicis no gada uz gadu, beidzoties iepriekšējai ekonomiskajai krīzei," atzīmēja Kaugars.
Situācija ir gana sarežģīta. Tā vērtēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Ēdinātāji nav varējuši galaproduktu cenās iekļaut visu cenu kāpumu.
Graikste skaidroja: "Ļoti cerams, ka decembra mēnesī, ko mēs redzam, tāda pozitīva tendence, ka arī pašvaldības organizē svētku vakariņas, un kolektīvi grib atkal organizēt [vakariņas] saviem darbiniekiem. (..) Kopumā, protams, tā situācija ir sarežģīta."
Uzņēmēji tagad par to atgādina politiskajām partijām, kas pirms 14. Saeimas vēlēšanām solīja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas precēm un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.
Graikste sacīja: "Mēs ceram, ka politiķi sapratīs un attiecinās arī uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem [PVN likmes samazināšanu], tas palīdzētu izdzīvot, tas palīdzētu arī piesaistīt papildu darbiniekus. (..) Pretējā gadījumā gan tā var būt lielākā katastrofa nozarei. Darbinieku trūkums nozarei ir vēl viens jautājums, kas joprojām ir ļoti aktuāls."
Nozarē nav ziņu, ka tuvākajā laikā ēdināšanas biznesu grasītos pamest vēl kāds ķēdes uzņēmums. Un asociācijā arī neslēpa, ka tādai sabiedrībai kā pie mums, kur vairums grūti dabūjami uz paēšanu ārpus mājām un kur uzņēmēji līdz šim paļāvušies uz tūristu dāsnumu, viena milža aiziešana no tirgus var būt arī iespēja izdzīvot palikušajiem.
