Fonds varot pildīt gan finansētāja, gan aktīvu īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos, nodrošināt risinājumu, kas neprasa valsts budžeta līdzekļus. “BaltCap” kā Baltijas fondu investors esot spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tajā skaitā Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.
“BaltCap” ar piedāvājumu esot vērsies arī pie premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”). Vienlaikus “BaltCap” aicina operatīvi sakārtot regulējumu, kas atļautu Latvijas biogāzes stacijām uzsākt biometāna ražošanu un nodošanu “Conexus” un “Gaso” tīklos. Uzņēmuma vērtējumā vietējās biogāzes stacijas varētu saražot vismaz 10% no Latvijā patērētās dabasgāzes – aizstājot importēto, fosilo kurināmo ar vietējo, atjaunojamo enerģiju, kas pārstrādā organiskos atkritumus un samazina SEG emisijas.
Nesakārtotā regulējuma dēļ “BaltCap” saskata risku, ka Latvijas biometāns LNG formā tiks eksportēts, tajā pašā laikā, kamēr Latvija meklē risinājumus LNG importam.
“BaltCap” Infrastruktūras fonds investē atjaunojamās enerģijas, transporta un sociālās infrastruktūras attīstības projektos Baltijā un Polijā. Fonda investori ir Baltijas pensiju fondi, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļvalstu vides investīciju korporācija (NEFCO). Fonds ir Igaunijā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, un fonda darbības laiks ir 20 gadi.
“BaltCap” esot pieredze tehnoloģiju uzņēmumu un projektu attīstībā. Tostarp infrastruktūras būvniecība (TREV-2), biometāna ražošana un gāzes piegāde (Anaerobic Holding, Energate), elektroenerģijas un siltuma ražošana (koģenerācijas stacija Rīgā, centralizētās siltumapgādes katlumāja Viļņā, vēja parki Igaunijā un Lietuvā).
KONTEKSTS:
Par to, ka Latvijā būtu jāattīsta pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, varas partijas vienojās koalīcijas sēdē pirmdien, 11. aprīlī. Tāpat varas partijas vienojās, ka Latvija no Krievijas dabasgāzes piegādēm atteiksies ar nākamā gada 1. janvāri, pēc koalīcijas sēdes informēja valdības pārstāvji.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādījis - koalīcijā ir vienprātība, ka Latvijai pēc iespējas drīzākā laikā jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm, neatkarīgi no tā, kā lems citas valstis un arī Eiropas Savienība (ES).
Baltijas valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams vēl viens sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis. Starp tā atrašanās vietām ir minēti Paldiski Igaunijā, Skulte, Rīga, papildu terminālis Klaipēdā un citas.
Kariņš ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka saredz iespēju, ka LNG termināļu projektus vienlaicīgi varētu virzīt gan Igaunijā Paldiskos, gan arī Latvijā pie Skultes ostas.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Skultes termināļa gadījumā valsts nav gatava ar saviem līdzekļiem attīstīt šo projektu.
Tāpat ziņots, ka Igaunijas valdība panākusi principiālu vienošanos par to, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa. Lai izpildītu šo lēmumu, valsts ziemeļrietumu ostas pilsētā Paldiskos tiks izveidotas LNG izkraušanas iespējas un tiks iepirktas nacionālās gāzes rezerves vienas teravatstundas apmērā, informēja valdības preses dienestā.
