Intervijā izdevumam RNS Dankverts stāstīja, ka saņēmis vienas Baltijas valsts aicinājumu apmeklēt zivju produkcijas izstādi, bet “labāk jūs pie mums, mēs budžetu taupām, mēs taču uz valsts rēķina braukājam”.
Viņš norādīja, ka dienests šogad ierobežo komandējumus un koncentrējas uz Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksporta potenciāla realizāciju.
Latvijas zivju produkcijas ražotāji Krievijas tirgu zaudēja 2015.gada jūnijā. Toreiz Krievija uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar savstarpējām rietumvalstu un Maskavas sankcijām, kas sākās pēc Krimas aneksijas, un ka produkcijas ievešana Krievijā aizliegta tikai tās kvalitātes dēļ.
Vēlāk pēc vairākkārtējām abu pušu pārrunām tika pieļauts, ka Latvijas zvejas produktus uz Krieviju varētu eksportēt pēc atkārtotām pārbaudēm. "Rosseļhoznadzor" inspektori pērn jūlijā pārbaudīja Latvijas zivju produkcijas ražotājus, taču pēc viesošanās reizē bija mazrunīgi par iespējamo lēmumu.
Zemkopības ministrija savulaik aplēsa, ka zivju konservu ražotāju apgrozījumus pēc Krievijas embargo ieviešanas gadā samazinājās par 53,7 miljoniem eiro.
Bet 2016.gadā, salīdzinot ar 2105.gadu, pēc ministrijas datiem, zivju produkcijas pārstrādes nozares ražošanas apjomi saruka par 42%.
Pērn gada nogalē Krievija pagarināja pārtikas embargo no Eiropas Savienības valstīm līdz 2017.gada beigām.
