Latvija šogad uz Baltkrieviju eksportējusi preces 132 miljonu eiro apmērā, kas ir nedaudz virs 1% no Latvijas kopējās eksportēto preču vērtības. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā norādīja – līdzīgs ir arī Baltkrievijas īpatsvars pārtikas preču eksportā. Līdz ar to Baltkrievijas izziņotais atsevišķu pārtikas preču embargo no 1. janvāra Latvijai lielas sekas neradīs.
"Uz tā fona neizskatās dramatiski, kā tas bija, piemēram, 2014. gadā. [..] Jāanalizē tālāk, jo tagad tikai paziņojums ir. Mēs skatīsimies un vērtēsim pa uzņēmumiem, kā tas skar," stāstīja federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Arī Latvijas Bankā norādīja, ka Baltkrievijas sankcijas varētu sāpēt kādiem konkrētiem uzņēmumiem, taču ne ekonomikai kopumā.
"Baltkrievija ir maznozīmīga tirdzniecības partnere Latvijai.
Ja mēs skatāmies sīkāk statistikā, kādas konkrētas pārtikas grupas nebūs nozīmīgas eksportam vai pat atsevišķām nozarēm," sacīja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk uz Baltkrieviju no Latvijas eksportēta tiek nevis pārtika, bet gan ķīmiskās rūpniecības produkcija. Otrajā vietā ir mašīnas un dažādas elektriskās iekārtas, trešajā – tekstils.
Ķīmisko preču kategorijā galvenokārt ir zāles. Vācijā un Lielbritānijā bāzētas nevalstiskās organizācijas izskaitījušas, ka zāļu ražotājs "Grindeks" ir sestajā vietā pēc reklāmu skaita Baltkrievijas valsts televīzijas kanālos. Organizācijas uzskata, ka reklāmdevēji šādā veidā finansē Baltkrievijas propagandas rīku. "Grindeks" Latvijas Televīzijai interviju atteica, norādot, ka nekomentēs politiskus jautājumus. Starptautisko attiecību eksperts Andris Sprūds tikmēr pastāstīja – tirdzniecības saites ar nedraudzīgām valstīm vienmēr rada dilemmas, kurās jāmeklē līdzsvars. Viņš uzskata – ja sankcijas ir ievērotas un režīms netiek slavināts, "Grindeks" robežas nav pārkāpis.
"Protams, ka nevajadzētu iekrist kaut kādā bezgaumībā, sludinot atbalstu vai reklamējot lielisko sadarbību ar valsts pašpasludināto vadītāju Lukašenko.
Bet mēs atgriežamies pie tā, ka, kamēr par to nav vienošanās starptautiskā līmenī, mēs nevaram aizliegt aktivitātes, kas ietekmē mūsu pašu labklājību," sacīja Sprūds.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā uzskata – Latvijai vajadzētu Baltkrievijai atbildēt ar jaunām sankcijām un aizliegt Latvijā ievest baltkrievu pārtikas produktus. Vai šāda atbilde varētu sekot, Ārlietu ministrijā neprognozēja un norādīja, ka par to būtu jālemj Eiropas Savienības līmenī.
KONTEKSTS:
Atbildot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Baltkrievija no 1. janvāra nosaka embargo vairāku pārtikas produktu importam. Importa aizliegums noteikts 18 preču veidiem, tostarp liellopu gaļai, cūkām, cūkgaļai, virknei subproduktu, sālītai, marinētai, žāvētai vai kūpinātai gaļai, pienam un piena produktiem, desām, augļiem, dārzeņiem, izņemot stādīšanai paredzētos, konditorejas izstrādājumiem, taukiem, pārtikas miltiem no gaļas vai gaļas subproduktiem.
Importa aizliegums attiecas uz precēm no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Albānijas, Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Lielbritānijas, Melnkalnes un Šveices.
Importa aizliegums neattiecas uz precēm, kuras baltkrievi ieved personīgam patēriņam, kā arī bērnu barošanai paredzētajiem produktiem.
