Par investīciju piesaisti atbildīgās valsts amatpersonas jau kopš augusta vidus aktīvi darbojas, lai palīdzētu Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri savā valstī saskaras ar varas iestāžu represijām, pārcelt biznesu uz Latviju. Sākta informatīvā kampaņa, uzrunāti konkrēti uzņēmumi. Valsts dienesti pat atraduši iespēju paātrināt vīzu izsniegšanu.
Taču ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta un var aizņemt pat mēnesi.
"Tas būtu vienkārši skumji, ja, piemēram, šie uzņēmumi izlemtu, ka Latvija ir piemērotākā vieta, bet vēlāk izrādītos, ka kontus šeit atvērt nevar. Ka, lai atvērtu kontu uzņēmumam vai darbiniekiem, cilvēki jāsēdina autobusos un jābrauc uz Lietuvu atvērt kontu tur. Tas būtu vienkārši traģiski!" vērtēja apakškomisijas loceklis Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
Šīs bažas deputāti otrdien, 22. septembrī, pauda arī finanšu nozares pārstāvjiem un regulatoram.
Bankas skaidroja – baltkrievus par augsta riska klientiem noteikuši FKTK normatīvie noteikumi. FKTK savukārt sola šo kārtību mainīt un ļaut bankām pašām brīvāk izvērtēt – kurš klients ir riskants un kurš – ne.
"Baltkrievija kā augsta riska zona ir noteikta atbilstoši FKTK normatīvajiem noteikumiem. Tāpat arī pašreizējā politiskā situācija mūsos rada gan vēlmi sniegt atbalstu, gan rada noteiktus riskus, kas izriet no šīs politiskās situācijas Baltkrievijā," teica Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
"Mēs jau šobrīd esam apzinājuši un strādājam pie normatīvo noteikumu izmaiņām, kuras pēc tam skars ne tikai Baltkrievijas, bet arī visus pārējos uzņēmumus, neierobežojot bankas ar mūsu uzliktiem kritērijiem, bet ļaut bankām pašām ieviest riskos bāzēto pieeju. Un neierindot augsta riska klientu grupā tos klientus, ko viņi paši var pārvaldīt un neuzskata par augsta riska klientiem," klāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Noteikumu maiņa gan var aizņemt vairākus mēnešus, tādēļ deputāti aicina finanšu sektora kontroles iestādes ciešāk sadarbotos ar bankām un saprātīgāk piemērot pašreiz spēkā esošos likumus.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Daļa baltkrievu uzņēmumu vērtē iespējas pārcelt savu darbību uz citām valstīm, tostarp Latviju.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) līdz 21. septembrim ir apstrādājusi 155 pieprasījumus no Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Vēlmi par daļēju vai pilnīgi savu darbinieku pārcelšanu uz Latviju līdz šim ir izteikuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi. Vēl aptuveni 50 uzņēmumi ir aktīvā konsultāciju procesā.
LIAA sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājusi finanšu risku identificēšanas anketu, kuru lūdz aizpildīt Baltkrievijas uzņēmumiem. Vairāki uzņēmumi jau ir aizpildījuši šīs anketas un tās iesniegtas izvērtēšanai Finanšu nozares asociācijā. Savukārt daži uzņēmumi ir noalgojuši konsultantus un risina sarunas ar bankām par kontu atvēršanu nepastarpināti.
Pēc LIAA rīcībā esošās informācijas šobrīd vēl nevienam Baltkrievijas uzņēmumam, kuri atsaukušies aicinājumam pārcelt savu darbību uz Latviju, konts kādā no Latvijas komercbankām nav atvērts.
Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad, sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nesen atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.
