Tā valdes priekšsēdētājs gan noliedz, ka būtu veicis nelegālas darbības, un uzsver – bankas lēmums paralizējis uzņēmuma darbu.
Stradiņa slimnīcas pirmās kārtas būvniecība ir tikpat kā pabeigta, atlikuši pēdējie metri, paši būvnieki saka – vien uzspodrināšanas darbi, un labi, ka tā, jo vienam no galvenajiem darbu veicējiem banka nobloķējusi kontu.
SIA “AB Build” pēc “Lursoft” datiem pagājušajā gadā strādājis ar vairāk nekā 200 000 eiro peļņu. Vēl pirms gada būvnieka peļņa bijusi pat trīsreiz lielāka. Uzņēmuma līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību esot teju 3,5 miljonus eiro vērts.
“Pasūtītājs mums neko ar samaksām nekavē, pret to mums pretenziju nav, bet vienkārši trūkst līdzekļu, lai objektu uzbūvētu,” atzīst SIA “AB Build” valdes priekšsēdētājs Andris Bojārs.
“Līdz ar to es kā uzņēmuma īpašnieks no savas personīgās naudas [maksāju], man ir konts SEB bankā, no kura es bankā pārskaitīju uz savu uzņēmumu 300 000 eiro, kuru es aizdevu uzņēmumam, lai samaksātu darba algas, lai samaksātu apakšuzņēmējam. Tas notika 14.datumā, tātad šo pirmdien. Otrdien mēs, atnākot uz darbu, plānojām maksāt darba algas, plānojām maksāt piegādātājiem, konstatējām, ka konts ir bloķēts,” stāsta Andris Bojārs.
Dienu vēlāk rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu atnācis arī no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta.
“AB Build” valdes priekšsēdētājs demonstrēja darbiniekiem neizmaksāto algu sarakstu un parādus piegādātājiem. Būvnieks uzsver, ka vēl vasarā uzņēmumā esot veikts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audits, kurā pārkāpumi neesot konstatēti.
“Mums viss ir legāls, mēs esam iesnieguši visus dokumentus par to, ka mums nav nelegālu līdzekļu un mums nav naudas atmazgāšanas,” saka Bojārs.
SEB bankā uzsver, ka konkrēto gadījumu komentēt nedrīkst, bet norāda – kopumā VID un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam banka šogad ziņojusi par 200 aizdomīgiem darījumiem.
“Vai mēs redzam, ka šie konkrētie darījumi ir pamatoti ar dokumentiem, vai mums nerodas aizdomas, ka tie ir ķēžu veidoti pārskaitījumi.. Tas maksājums jau netiek uzreiz bloķēts, jo tas atbilst šiem kritērijiem, mēs veicam iekšējo pārbaudi, apskatāmies dažādas saistītās puses šim darījumam, un tikai tad mēs speram pirmo soli un mēģinām šo informāciju nodot kontroles dienestam,” skaidro SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.
Uz “AB Build” pārmetumiem, ka līdzekļi iesaldēti, vēl pirms pašam uzņēmumam nosūtīts informācijas pieprasījums, lai rūpīgāk izpētītu situāciju, bankā norāda – teorētiski tā rīkoties drīkst, lai arī tā esot ļoti reti pielietota prakse. Parasti banka uzreiz sazinoties ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestu, kas tad vērtē attiecīgo gadījumu.
“Tas var ilgt nedēļas, dažās situācijās tas var ilgt arī vairākus mēnešus, bet jāatzīmē arī, ka banka jau neiesaldē visus uzņēmuma līdzekļus un tai arī nav tādu tiesību, runa ir par tiem līdzekļiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā,” skaidro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
“Pirmo piecu darbadienu laikā kontroles dienests izvērtē bankas rīcību, vai tā ir bijusi pamatota un likumīga; ja mēs to par tādu atzīstam, tad likums dod laiku kontroles dienestam 40 dienas,” saka Burkāns.
Kopumā dienests šī gada pirmajos trīs ceturkšņos lēmis par 28 miljonu eiro uzņēmumu un privātpersonu līdzekļu iesaldēšanu. 24 miljoni iesaldēti tieši pēc banku iniciatīvas.
Lēmums nodot informāciju par aizdomīgo gadījumu tālāk pirmstiesas izmeklēšanas rīcībā tiekot pieņemts teju vienmēr, un lielākoties izmeklētāji lemjot arī ierosināt kriminālprocesu.
