Piedāvājuma ietvaros tiks izlaistas jaunas akcijas ar mērķi piesaistīt kapitālu līdz pat 115 miljoniem eiro. Iegūtie līdzekļi ļaus "Citadelei" turpināt izaugsmi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Tāpat tie tiks izmantoti, lai atmaksātu 34,7 miljonu eiro subordinēto noguldījumu Privatizācijas aģentūrai.
Solījums par to, ka “Citadeles” bankas akcijas varētu nonākt tirdzniecībā birža, no bankas jauno akcionāru pārstāvjiem izskanēja jau laikā, kad valdība nupat bija noslēgusi bankas pārdošanas darījumu, tomēr tobrīd vairāki nozares eksperti bija piesardzīgi savās prognozēs, vai solījums tiešām tiks īstenots. Šo solījumu tomēr īstenojot, banka kļūs par pirmo lielo Latvijā uzņēmumu, kurš publiskā piedāvājumā izlaidīs akcijas, norādīja “Citadele” bankas vadītājs Guntis Beļavskis.
"Pēdējo piecu gadu laikā banka "Citadele" ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem banku zīmoliem Latvijā. Kopš izveidošanas 2010. gadā esam panākuši ievērojamu finansiālās darbības uzlabojumu. Ar mūsu pašreizējo akcionāru atbalstu šodien sākas jauns un aizraujošs posms ne tikai bankas "Citadele", bet arī Baltijas kapitāla tirgu attīstībā," norādīja "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
Eksperti vairākkārt ir uzsvēruši, ka akciju tirgus attīstība ir ļoti Latvijas ekonomikai nozīmīga, jo tā spētu nodrošināt uzņēmumu attīstībai nepieciešamos līdzekļus, kuri kopš ekonomiskās krīzes ir kļuvuši grūtāk pieejami bankās. Tāpat labi strādājošs akciju tirgus veicinātu iedzīvotāju iespējas ieguldīt savus ietaupījumus un finanšu iestāžu iespējas ieguldīt pensiju fondos uzkrātos līdzekļus Latvijas ekonomikā.
Tomēr, lai tirgus sāktu attīstīties, kādam ir jārāda piemērs, skaidro biržas “Nasdaq Riga” vadītāja Daiga Auziņa Melalksne. “Lai kapitāla tirgus veiksmīgi attīstītos, protams, ir nepieciešami uzņēmumi. Ir svarīgi, lai šie uzņēmumi būtu lieli, caurspīdīgi, tātad, potenciālajiem ieguldītājiem labi zināmi. Un šajā ziņā “Citadele” ir neapšaubāmi ir Latvijas zīmols un plaši pazīstams uzņēmums. Un attīstot šo kapitāla tirgus ekosistēmu, ir ļoti daudz pozitīvu blakusefekti – viens no tiem ir saistīts arī ar riska kapitāli, riska kapitālisti, kuri ir ieguldījuši, izmanto biržu, lai izietu no savām investīcijām,” pauda Melalksne.
Investoru ietekme bankā nemazinās
Lai gan akciju emisijas rezultātā par savulaik valstij piederošās bankas līdzīpašnieku varēs kļūt jebkurš, bankas lielāko īpašnieku, ārvalstu investoru grupas ietekme bankā kopumā nesamazināsies.
“Jaunais akciju laidiens ir atsevišķu akciju klase, kas ir B klases akcijas, ar savādākām balss tiesībām, nekā A klases akcijām. Un tas nozīmē, ka esošie akcionāri, lai arī viņu proporcija no kopējā akciju kapitāla samazināsies, viņi saglabās pilnīgu kontroli pār bankas attīstību un stratēģiju,” skaidroja bankas vadītājs Guntis Beļavskis.
Bankas pārstāvis arī skaidro, ka izvēli par labu akciju emisiju Londonas biržā noteica fakts, ka Londona ir vieglākais un taisnākais ceļš no Latvijas, lai piekļūtu starptautiskajiem finanšu investoriem. Londona pēdējā laikā ir kļuvusi par ārkārtīgi nozīmīgu finanšu centru, sākot apsteigt arī Ņujorku, tāpēc ir pamats rēķināties, ka par bankas līdzīpašniekiem galvenokārt kļūs ārvalstu investori.
Aizvien neizmantots potenciāls
Kaut Latvija globālajiem investīciju fondiem varētu būt interesanta, šeit kapitāla tirgus potenciāls aizvien netiek izmantots. Piemēram, 2013.gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā bijusi tikai 4% apmērā. Lietuvā tā bija divreiz lielāka – 8ņu procentu apmērā, bet Igaunijā sasniedza 10%. Vecajās Eiropas Savienības valstīs – Luksemburgā, Lielbritānijā un Zviedrijā šie rādītāji tuvojas 100 procentiem.
Arī globāli palūkojoties uz Eiropas akciju tirgu, skaidri redzams viens no iemesliem nespējai atkopties no krīzes ir aizvien lielā ekonomiku atkarība no banku kredītiem. Akciju tirgus kapitalizācija Eiropā ir tikai 64,5 procenti, kamēr ASV šis rādītājs pārsniedz 100 procentus. Pēdējā laikā gan Latvijā vērojamas pozitīvas izmaiņas.
“To, ka šāda kapitāla piesaiste spēlē lielu lomu, mēs varam redzēt arī ar obligāciju tirgu. Bija kaut kādi pirmie uzņēmumi, kas to sāka, bet tad bija daudzi interesenti, kas to grib darīt. Taciņa ir iestaigāta, uzņēmumi redz, ka to var izdarīt. Tajā es saskatu tikai pozitīvus aspektus,” norāda biržas “NASDAQ Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Eksperti gan uzsver - kaut Latvijā ir uzņēmumi, kuri kapitālu jau šobrīd varētu meklēt nevis bankās, bet biržās, “Citadeles” gadījumā lielu lomu spēlēja pašreizējā banku akcionāru struktūra, ko veido “Ripplewood Advisors” vadītā investoru grupa un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Lai arī pēc akciju emisijas investoru proporcija mainīsies, kontroli pār bankas tālāko attīstību aizvien saglabās Tima Kolinsa vadītā “Ripplewood”.
Banka "Citadele" dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. 2015.gada 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2015.gada jūnija beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.
