ĪSUMĀ:
- Bankas atsākušas apkalpot ostā strādājošos uzņēmumus, kurus kontrolē Meroni.
- Ostas ar cerībām raugās uz Baltkrieviju, kas meklē iespējas caur Baltiju piegādāt naftu no Norvēģijas.
- Ārlietu ministrs Rinkēvičs: Ventspils uzņēmumi no šādas iespējas atteikušies.
- Ventspils brīvostas pārvaldnieks sola sazināties ar uzņēmumiem un skaidrot šo informāciju.
- Rīgas brīvostas pārvaldnieks: jēlnaftas tranzītam Rīgas osta neesot piemērota.
Aizvadītais gads Latvijas ostām bijis trauksmains ne tikai ASV noteikto sankciju dēļ. Krities arī kravu apgrozījums. Piemēram, Rīgas ostā pārkrauts par 10% mazāk kravu nekā 2018. gadā. Kravu apjoms krities tāpēc, ka Krievija arvien vairāk kravu virza caur savām ostām. Visstraujāk krīt pārkrauto ogļu daudzums, kas veido aptuveni trešdaļu kravu Rīgā. Par katru pārkrauto tonnu osta nopelna aptuveni vienu eiro.
Tikmēr Ventspils ostā pērn pārkrauts tikpat, cik 2018. gadā – apmēram 20 miljoni tonnu. Kravu kritumu osta piedzīvoja decembrī pēc ASV noteiktajām sankcijām, tomēr tagad darbs noritot kā ierasts.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks stāstīja, ka bankas atsākušas apkalpot ostā strādājošos uzņēmumus, kuros kā patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā norādīts sankcijām pakļautais Aivars Lembergs, taču kuru pārvaldīšanu prokuratūra uzticējusi Rūdolfam Meroni.
"Ja sākumā bankas nestrādāja vispār ar šiem kontiem, tad parādījās tā, ka drīkst tikai izejošie konti strādāt, tātad ienākošā nauda nenāca, un
šobrīd jau lēnām, pilnvērtīgi uzņēmumi atgūst savu finanšu plūsmas apriti. Bankas sākušas attiekties pozitīvāk pret šiem uzņēmumiem, jo īstenībā viņi jau nav sankcionēti," teica Purmalis.
Tā kā kravu plūsma no Krievijas samazinās, ostas ar cerībām raugās uz Baltkrieviju, kurai trūkst izejas uz jūru. Baltkrievija šobrīd meklē iespējas caur Baltiju piegādāt naftu no Norvēģijas, lai mazinātu atkarību no Krievijas. Taču ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka Ventspils uzņēmumi no šādas iespējas atteikušies.
"Es zinu, ka mums ir Ventspilī uzņēmumi, kas paši atteicās no Norvēģijas naftas tranzīta caur Latvijas ostām, baidoties no kaut kā. Un tas aizgāja uz Klaipēdu," teica ministrs.
Latvijas Televīzijas rīcībā esoša neoficiālā informācija liecina, ka runa ir par lielāko Ventspils ostas termināli SIA ""Ventspils nafta" termināls", tomēr uzņēmuma komentāru šodien iegūt neizdevās.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks atzīmēja: "Es noteikti sazināšos, mani interesē šāda veida informāciju, bet, kā es minēju, varbūt tur ir citi aspekti minami. Katram uzņēmumam, ja ir jāstrādā ar naftas ķīmiju, jāsaņem attiecīgās B kategorijas atļauja Valsts vides dienestā."
Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzskata, ka Latvija varētu piesaistīt vairāk kravu no Baltkrievijas, taču jēlnaftas tranzītam Rīgas osta neesot piemērota.
"Tur mums īsti nepietiek dziļuma, līdz ar to risinājumam jābūt tādam, ka kooperējas kopā vairāki termināļi, un tas zināmā mērā sarežģī loģistikas ķēdi. [..] Termināļi šajā virzienā jau iepriekš, aptuveni pirms diviem gadiem, ir strādājuši, un šādi risinājumi baltkrievu pusei ir bijuši piedāvāti," klāstīja Zeltiņš.
Jau ziņots, ka kravu krituma dēļ "Latvijas dzelzceļš" plāno atlaist aptuveni 1500 darbinieku. Ostas štatu samazināšanu pagaidām neplāno. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Purmalis stāsta, ka efektivitātes nolūkos osta varētu atbrīvoties no aptuveni 20 darbavietām, taču tas neesot tieši saistīts ar kravu plūsmām.
