„Problēma nav, ka iedzīvotāji nevarētu šīs preces nopirkt. Problēma ir tā, ka uzņēmēji nevar pārdot eksporta tirgos. Līdz ar to, ja mēs samazinātu PVN, tas palīdzētu pārdot vairāk šo preču Latvijas tirgū. Tas trāpītu gan Latvijas precēm, gan ārzemēs ražotām precēm, jo PVN maksā par vietējās un ārējās izcelsmes [preci],” skaidro Kazāks.
Turklāt diferencēt PVN tā, lai tas mazāks būtu tikai Latvijas precēm, ir praktiski neiespējami, norāda ekonomists.
Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pauda atbalstu PVN likmes samazināšanai pārtikai, norādot, ka Latvijā šī likme ir viena no augstākajām. „Mēs saprotam ietekmi uz budžetu un varam runāt par pakāpeniskumu – soļiem iet uz priekšu, jo vienā rāvienā to veikt nav iespējams. Mēs to visu saprotam, tomēr pieprasām, lai tas tiktu virzīts uz priekšu,” sacīja Šure.
Jau ziņots, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas virknei pārtikas un lauksaimniecības precēm izskanējis mudinājums samazināt Latvijā PVN pārtikai, lai palīdzētu mazināt negatīvās sekas.
Tomēr premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") pauduši, ka tūlītēja PVN likmes samazināšana pārtikai nav iespējama. Turklāt tas nelīdzētu no Krievijas noteikto embargo cietušajiem Latvijas uzņēmumiem.
Savukārt bijušais premjers Ivars Godmanis pauda atbalstu PVN samazināšanai pārtikai, kompensējot to valsts budžetam ar dažu iniciatīvu ieviešanas piebremzēšanu sociālajā jomā.
