Tomēr nu radušās bažas, ka par Eiropas naudu būvētā insfrastruktūra varētu nonākt atsevišķu uzņēmēju rokās. 2006.gadā Rīgas brīvosta noslēgusi vienošanos ar ogļu pārkraušanas uzņēmumu "Strek", kas paredz, ka osta maiņas ceļā pārņem no "Strek" līdz šim izmantotās kuģu piestātnes Eksporta ostā, bet kompānijas īpašumā nonāk no jauna uzbūvētās, daudz modernākās un lielākas ietilpības kuģiem paredzētās piestātnes topošajā Krievu salas terminālī.
„Mani uzmanīgu darīja šie divi darījumi, kuru rezultātā iespējams, ka publiskā infrastruktūra tiek nodota privātu komersantu īpašumā. Tas nozīmē, ka netiek sasniegts projekta mērķis - netiek radīta publiskā infrastruktūra. Otrs - osta zaudē ietekmi pār šīm teritorijām. Valstī par ES līdzekļiem tiek būvēta privāta infrastruktūra, kas var draudēt ar būtiskām sankcijām pret valsts budžetu,” norāda no amata atbrīvotā Rīgas brīvostas valdes locekle Inta Antāne (Reformu partija)
Viņa, kura par nodokļu parādiem zaudējusi darbu ostas valdē, nav vienīgā, kas pamanījusi iespējamos riskus. Tos Latvijas televīzijai apstiprina arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas Brīvostā Ģirts Greiškalns. „Ir virkne jaunu apstākļu, kas iepriekš nebija zināmi. Jautājums par maiņas līgumu bija nesen. Tas bija pētījumā, kas tika veikts, lai izvērtētu riskus projekta tālākai īstenošanai un apzinātu iespējamās korekcijas, tostarp ES līdzfinansējuma korekcijas. Šinī pētījumā šis maiņas līgums un tā īstenošanas risks ir skaidri uzrādīts, ka tas var tikt uzskatīts par finansējuma saņemšanas pārkāpumu,” saka Greiškalns.
Līgums par Briseles naudas izmantošanu liedz atsavināt jaunās piestātnes vismaz piecus gadus. Pretējā gadījumā nāksies atmaksāt projektā ieguldīto naudu. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzskata, ka bažām nav pamata, jo iepriekš slēgtais līgums ar "Strek" spēkā nestāšoties.
„Nav likumiska pamata mainīt īpašuma tiesības. Esošās piestātnes "Streka" īpašumā paliks vēl vismaz piecus gadus. Maiņas iespējas mēs varam vērtēt vizmaz pēc pieciem gadiem. [..] Šobrīd ir mainījušās daudzas lietas un likumdošana. Daudz kas vairs nav kā 2006.gadā,” uzsver Ameriks.
"Strek" lielākais īpašnieks ir tā vadītājs Mihails Gaņevs, kurš pirms 10.Saeimas vēlēšanām ziedoja 15 tūkstošus latu par oligarhiem uzskatītā Aināra Šlesera un Andra Šķēles veidotajai apvienībai "Par labu Latviju". Šajā uzņēmumā šobrīd strādā arī kādreizējais labklājības ministrs un Rīgas brīvostas valdes loceklis Vladimirs Makarovs. Viņš sākotnēji apsolīja noskaidrot, vai ir tiesīgs par šo jautājumu sniegt interviju, bet pēcāk uz telefona zvaniem neatbildēja.
Satiksmes ministrijā „Panorāmai” apstiprināja, ka ES naudas plūsma patlaban projektam ir apturēta. „Kas attiecas no mūsu puses - šie maksājumi ir apturēti līdz konkrētiem valdes priekšlikumiem, kā novērst potenciālos riskus, kas bija minēti [advokāta Modra] Supes kunga ziņojumā,” norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”).
Problēmu iedīgļus ar "Strek" slēgtajā līgumā saredz arī advokāta Modra Supes birojs, kuru brīvosta pieaicinājusi izvērtēt riskus Krievu salas projektā. Saskaņā ar juristu vērtējumu piestātņu maiņas līgums uzskatāms par Eiropas fondu apguves līguma pārkāpumu. Rīgas brīvosta pagaidām nav lauzusi vienošanos ar SIA "Strek".
