ĪSUMĀ:
- Nepieņemot budžetu, būtu jātērē 1/12 daļa no šī gada izdevumiem.
- Tādā gadījumā nevarētu saglabāt šogad ieviestos algu, pensiju, pabalstu pielikumus.
- Saeimas komisija piedāvā noteikt, ka mēnesī tērēs konkrētu summu pēc FM piedāvājuma.
- Brīdina par šādas pieejas riskiem: var iztērēt vairāk, un vēlāk nāksies tēriņus mazināt.
- Sociālo lietu komisija sāk atsevišķi spriest par mediķu algām.
Deputāti vienojās atmest līdzšinējo domu, ka mēnesī tērē vienu divpadsmito daļu no šā gada budžeta, jo tad virkne publiskajā sektorā nodarbināto saņemtu mazākas algas nekā šogad.
Tāpēc visai konstruktīvā gaisotnē jaunās Saeimas komisija vienojās nākamgad tērēties pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma.
Tā kā jaunievēlētā Saeima vēl nav apstiprinājusi valdību, bet līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai pašlaik ejams neparedzams ceļš, saskaņā ar pašreizējiem normatīviem nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevarētu pārsniegt vienu divpadsmito daļu no šā gada tēriņiem.
Tomēr tāda situācija izraisītu sociālu spriedzi, jo virknē nozaru, piemēram, pedagogiem un mediķiem, samazinātos algas, kas augušas tikai šogad. Tāpat nāktos apcirpt nākamgad paredzēto pensiju, pabalstu, mediķu, skolotāju, tiesnešu un prokuroru algu kāpumu.
Bez jau pirms pieciem gadiem politiķu apsolītā trīs mēnešalgu pabalsta paliktu arī iekšlietu darbinieki, stāstīja nozares ministrs Rihards Kozlovskis no «Vienotības».
Viņš atgādināja, ka likums par izdienas pabalstiem Iekšlietu ministrija sistēmas darbiniekiem stājās spēkā jau 2014. gadā un paredzēja, ka pabalstus sāks izmaksāt no 2019. gada. Tagad ir skaidrs, ka valdības nav un līdz janvārim budžetu nepieņems.
Situācija ir “nopietna, jo tie ir padsmit tūkstoši amatpersonu, viņi reāli gaida šo pabalstu un, manuprāt, ja mēs viņus pievilsim, tas ir reāls drauds iekšējai drošībai”, sacīja ministrs.
Budžets vēlēšanu gadā
Vēlēšanu gada Latvija līdz 15. oktobrim iesniedz ES saīsināto vispārējo valdības budžeta plāna projektu pie nemainīgas politikas scenārija. Jaunās valdības budžets jāiesniedz EK un eirogrupai atkāroti. Ja valsts neievēro finanšu stabilitātes nosacījumus, EK var prasīt to pārstrādāt. Ja prasības nepilda, EK var prasīt koriģēt budžetu, kompensēt neatbilstības.
Ja budžets nav pieņemts līdz 2019.gada sākumam, izdevumus nosaka finanšu ministrs. Tad valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 12. daļu no iepriekšējā gada piešķirtā. Ja budžeta nav, izdevumu “griesti” neietver jaunos lēmumus.
Vairāki likumi paredz lielākus izdevumus pensijām, solīts celt algas. Taču - ja nav budžeta, to īstenot nevarēs.
Nākamajā gadā ieņēmumi prognozēti 9,18 miljardi eiro, izdevumi – 9,2 miljardi eiro. 2018. gada valsts budžeta ieņēmumi bija plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.
“Nedaudz vairāk nekā pieci tūkstoši Valsts policijas darbinieku šo pabalstu gaida, kuri šo pabalstu ir nopelnījuši. Viņi šos piecus gadus ir godprātīgi pildījuši savus pienākumus. Kopumā mūsu pamatfunkcijas ir nodrošinātas, un viņiem ir tiesības saņemt šo pabalstu,” pauda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Iekšlietu darbinieku pabalstiem vien vajadzīgi vairāk nekā 40 miljoni eiro, pārējo iedzīvotāju pensijām un pabalstiem nepieciešami 10 miljoni, pedagogiem 18 miljoni, tiesnešu un prokuroru darba samaksas paaugstināšanai deviņi miljoni eiro, bet mediķiem par virsstundu darbu - 16 miljoni eiro.
Strādājot atbilstoši šā gada tēriņiem, nākamā gada janvārī visām minētajām nozarēm naudas nebūtu. Tāpēc pašreizējā finanšu ministre un Saeimas Budžeta komisijas deputāta Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības rosina jaunu pieeju.
Viņa piedāvāja paredzēt, ka mēneša izdevumiem ņems vērā nevis 1/12 daļu, bet vidējā termiņa budžetu, kur lielā mērā daudzas lietas iestrādātas, palielinot ieņēmumus un izdevumus”. Lai noteiktu šādu jaunu pieeju, būtu jāgroza viens likuma pants, un to var pagūt izdarīt līdz gada beigām.
Tomēr gan daži deputāti, gan Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norādīja arī uz riskiem, kas var piepildīties, ja politiķiem rīcība ar tēriņiem kļūs brīvāka.
Riski ir tādi – ja mēs pārejas periodā iztērēsim vairāk naudas, pēc tam, izpildot pilno budžetu, var nākties kaut ko mazināt, konsolidēt, nākamā budžeta pieņemšana būs apgrūtināta, norādīja Platais.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka deputātu atbalstītais risinājums ļaus aizejošās valdības finanšu ministrei atvēlēt vairāk naudas, nekā 1/12 daļa “līdz apjomam, kas nepārsniedz vidējā termiņa budžetā paredzētus izdevumus nākamajam gadam”.
Dombrovskis arī sacīja, ka “Saskaņa” piedāvās arī uzraudzības mehānismu, piemēram, likt ministrei saskaņot ar Saeimas Budžeta komisiju visus papildu izdevumus, kas pārsniedz kādu konkrētu summu. Viņš gan nevarēja nosaukt, kāda varētu būt šī summa, to vēl deputāti aprēķina un analizē.
Budžeta komisijas vienbalsīgi atbalstītais likumprojekts tiks izskatīts ceturtdienas Saeimas sēdē, un komisija rosinās to vērtēt steidzamības kārtībā. Jau decembra sākumā pagaidu budžetu varētu pieņemt galīgajā lasījumā.
Par algu kāpumu mediķiem lemj atsevišķi
Sociālo lietu komisija tikmēr apsprieda daudz sarežģītāko mediķu algu jautājumu.
Valdība otrdien, 27.novembrī, vēlreiz apstiprināja grafiku mediķu algu celšanai, kas nākamgad prasītu 86 miljonus eiro. Aizejošā valdība par naudas piešķiršanu lemt vairs nevar, taču veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka algas varētu palielināt Saeima.
“Komisijā izskanēja vairāki priekšlikumi, kādas likumdošanas iniciatīvas varētu Saeima pati pieņemt, lai tas tomēr notiktu. [..] Vai nu speciāls likums vai kādā likumā iekšā, bet, jā, tā ir likumdošanas iniciatīva, kas tādā veidā varētu risināt jautājumu,” sacīja Čakša.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) informēja, ka “komisija noskaidros Finanšu ministrijā atrastos līdzekļus un risinās šo jautājumu kopā ar Budžeta komisiju, tas ir finanšu jautājums”.
Tikmēr Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”) par algu pieaugumu mediķiem ir skeptisks.
“Saeima pēc būtības sastāv no koalīcijas. Tad, kad būs koalīcija jeb tie, kas veido valdību, tie arī lems par kopējiem budžeta tēriņiem,” paziņoja Bondars.
Jautāts, vai mediķiem 20% atalgojuma pieaugums no nākamā gada janvāra nav iespējams, Bondars sacīja, ka “tā bija iepriekšējo valdību iecere, apņemšanās, kura nerealizējās pat vidēja termiņa budžetā”.
Atalgojuma pieaugums mediķiem nākošajam gadam jau iepriekš bija iezīmēts 2017. gada konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Tagad, Ministru kabineta konceptuālajā dokumentā norādīts, ka stacionārā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti nākamgad saņemtu vidēji 1856 eiro līdzšinējo 1547 eiro vietā, savukārt 2020. gadā vidēji 2227 eiro un 2021. gadā – vidēji 2672 eiro, sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu. Taču šīs ieceres nav iekļautas vidējā termiņa budžetā.
KONTEKSTS:
Mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad partijas nebija spējušas vienoties par valdības aprisēm, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Jaunās konservatīvās partijas pārstāvēto Jāni Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās. Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, taču arī tas nevainagojās ar panākumiem, un 26 .novembrī Vējonis deva "KPV LV' pārstāvim Aldim Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei - līdz 10. decembrim.
