1. ceturksnī bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 14,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā divas reizes pieaudzis bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē mazāk nekā vienu mēnesi un pusotras reizes to bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē 1-2 mēnešus.
2019. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā – 6% – bija par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs (6,6%). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, tikai 2019. gada 3. un 4. ceturksnī tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā, bet 2020. gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija augstāks nekā Igaunijā (5%) un Lietuvā (7,2%).
Mazāk ilgstošo bezdarbnieku; trešdaļa ekonomiski neaktīvi
2020. gada 1. ceturksnī par 15,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 43,7% līdz 28,6%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 8,7 tūkstošiem, un 1. ceturksnī tas bija 20,6 tūkstoši.
2020. gada 1. ceturksnī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 13,5%, kas ir tāds pat kā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,4 tūkstošiem.
1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,3 tūkstoši jeb 11,5% bija jaunieši. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 1,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,5 procentpunktiem.
1. ceturksnī 36,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2020. gada 1. ceturksnī 30,1% jeb 419,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6,0 tūkstošiem jeb 1,4%, bet gada laikā – par 13,8 tūkstošiem jeb 3,2%.
1. ceturksnī 12,5 tūkstoši jeb 3% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,7%, bet 2019. gada 4. ceturksnī – 3,1%.
1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Ekonomists: straujākais bezdarba kāpums kopš 2009. gada
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni Latvijā bija straujākais bezdarba kāpums kopš 2009. gada.
"Taču Covid-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū.
Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%.
Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un, pēc manām prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%," sacīja ekonomists.
Pēdējos divu mēnešu bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, nevajadzētu izdarīt, vērtēja Āboliņš. Viņaprāt, daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa un, atvieglojot Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmēji atgriezīsies darbā.
"Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas.
Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā kā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja," teica ekonomists.
Viņaprāt, šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. Ekonomikas atkopšanās ļoti būs atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, ierobežojumu mazināšana nelīdzēs. Atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama.
"Patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā redzēsim tikai rudenī. Protams pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju. Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu," norādīja Āboliņš.
Finanšu ministrija: pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas
Savukārt FM vērtēja: bezdarba līmenis Latvijā pēc desmit gadu stabila krituma Covid-19 krīzes ietekmē šā gada 1. ceturksnī uzrāda pieaugumu. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots aprīlī un maijā, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi.
Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.
"Ja marta otrajā pusē un aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits vidēji dienā auga par vairāk nekā 500 personām, pēdējās dienās pieaugums samazinājies līdz mazāk par simtu dienā.
Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits laikā no marta vidus līdz 22.maijam ir palielinājies par 17 tūkstošiem jeb par 29% līdz 76,1 tūkstotim. Straujāku bezdarba pieaugumu ir novērsusi dīkstāves pabalstu izmaksa darbu pārtraukušo uzņēmumu darbiniekiem, lai daļa no tiem pēc vīrusa novēršanai ieviesto ierobežojumu atcelšanas uzreiz varētu atgriezties darbā. Līdz maija vidum dīkstāves pabalsti bija izmaksāti 43,8 tūkstošiem cilvēku, kuriem kļūstot par bezdarbniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis jau būtu sasniedzis 13%, pietuvojoties 2011.gada sākuma līmenim," norādīja FM.
Ministrijā skaidroja arī, ka NVA dati par martā un aprīlī reģistrētajiem bezdarbniekiem rāda, ka sākotnēji bezdarba līmenis visstraujāk ir audzis Rīgā un Rīgas apkārtnē, kamēr Latvijas reģionos Covid-19 krīze ir daudz mazāk jūtama. Rīgas reģionā bezdarba līmenis laikā no februāra beigām līdz aprīļa beigām ir palielinājies par diviem procentpunktiem, kamēr Zemgalē un Kurzemē pieaugums bijis tikai 1,2-1,3 procentpunktu apmērā.
Bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā šajā laikā audzis par 48,3% jeb 10,2 tūkstošiem, kamēr Latgalē pieaugums bijis 6,5% jeb 1,1 tūkstoša apmērā.
Tomēr, neskatoties uz atšķirīgo dinamiku pēdējo mēnešu laikā, bezdarba līmenis Rīgas reģionā joprojām ir ievērojami zemāks – 6,3%, kamēr Latgalē tas sasniedz 15,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, atzina FM.
"Bezdarba līmenim gaidāma paaugstināšanās līdz 11,2%, salīdzinot ar 6,3% pagājušajā gadā. Vienlaikus pēdējie pieejamie dati par ekonomisko aktivitāti, atsevišķu nozaru attīstību, nodarbinātības atbalsta pasākumiem un reģistrētā bezdarba straujāku stabilizēšanos liek domāt, ka darba tirgus situācija 2020. gadā varētu būt nedaudz labāka nekā iepriekš prognozēts," norādīja ministrijā.
