Viņa sacīja, ka bezdarba pieaugums varētu būt ap gadu miju. Lielāks bezdarbs par 9% ir paredzams vien tad, ja būs kādi negaidīti apstākļi.
Kalvāne arī norādīja, ka kopumā Latvijā bezdarba līmenim ir tendence lēnām, taču noteikti samazināties. Tiesa, aizvien saglabājas reģionālās atšķirības – ja Rīgas reģionā tas patlaban ir 4,9%, tad Latgalē – 17,6%.
NVA vadītāja piebilda - nav pazīmju, kas liecinātu, ka Krievijas noteikto pārtikas produktu sankciju dēļ Latvijas uzņēmumi sāktu atlaist darbiniekus. Vasarā darbu pārtikas ražošanas uzņēmumus ir zaudējuši daži desmiti cilvēku, tomēr nav teikts, ka tas ir noticis tieši Krievijas sankciju dēļ. Masveida atlaišanas nav bijušas, uzsvēra Kalvāne.
Jau citādāka situācija ir Liepājā, kur bezdarba līmenis ir augsts uzņēmuma „Liepājas metalurgs” (LM) dīkstāves dēļ. 450 darbinieki jau ir atraduši citu darbu. Taču citi vēl joprojām ir bez darba. Tā kā bezdarbnieka pabalstu izmaksā deviņus mēnešus, tad daļai bijušo „metalurgu” to vairs nemaksā. Septiņi cilvēki strādā subsidētajās darba vietās, kur daļu atalgojuma maksā valsts.
Kalvāne nezināja teikt, kā LM darbības atsākšana, kas notiks līdz ar Ukrainas uzņēmuma „KVV Group” kļūšanu par īpašniekiem, ietekmēs bezdarba līmeni Liepājā. Tas ir atkarīgs no uzņēmuma plāniem attiecībā uz nepieciešamo darbinieku skaitu.
