Reaģējot uz projekta “Nord Stream 2” apturēšanu, Krievijas bijušais premjers Dmitrijs Medvedevs paudis, ka Eiropai var nākties maksāt daudz dārgāk par gāzi. Piebalgs uzskata, ka par to nebūtu jāuztraucas: “Tas ir politisks paziņojums. (..) Tirgi reaģē uz to, kas notiek reāli ar piedāvājumu un pieprasījumu. Un šobrīd Krievija tirgum piedāvā minimumu – tikai uz ilgtermiņa kontraktiem. Skatoties uz gāzes plūsmām, sašķidrinātās gāzes daudzums nāk gandrīz tikpat liels kā Krievijas gāze. Un Krievijas gāzei ir ilgtermiņa kontrakti, kuros ir formula, pēc kuras rēķina gāzes cenu. Krievija to nevar izmainīt.”
Tātad Krievijai neesot tieša veida, kā ietekmēt dabasgāzes cenu. Tiesa, karš Ukrainā gan to varētu ietekmēt. “Bet tad tā ir pilnīgi cita situācija.”
Piebalgs atgādināja, ka Krievija pēdējā laikā ir pastāvīgi samazinājusi gāzes plūsmas. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada Krievija sūta par trešdaļu mazāk gāzes. Arī gāzes krātuves netiek piepildītas.
“Ilgtermiņa kontrakti tika pildīti, bet viss cits tika pamests pilnīgā novārtā. Rezultātā tirgus reaģēja uz to, ka ir lielāks pieprasījums. Cenas uzgāja augšā. Rezultātā ir vairāk sašķidrinātās gāzes,” skaidroja Piebalgs.
Vienlaikus viņš atzina, ka Eiropā atkarība no Krievijas dabasgāzes aizvien pastāv. Šajā situācijā būtiski esot tas, ka gāzes krātuvēs piepildījums aizvien ir, lai gan mazāks nekā parasti. Un tas nerada bažas par situāciju līdz pavasarim un vasarai.
Īstermiņā arī esot iespēja Krievijas dabasgāzi plūsmu aizvietot ar sašķidrināto gāzi un kādiem apjomiem no citiem eksportētājiem. “Tā ka īstermiņā tas ietekmēs cenu, bet ne tik fundamentāli,” piebilda Piebalgs.
Fundamentāli citādāka situācija ir ilgtermiņā: “Krievijas [gāze] gada garumā ir 38% no Eiropas gāzes patēriņa. Un tā ir cita situācija.”
Piebalgs norādīja uz Eiropas Komisijas ieceri likt gāzi krātuvēs uzglabāt obligāti. Tas ietekmētu cenas, bet neatrisina jautājumu par piegādēm.
“Ja Krievija pilnībā pārtrauc gāzes eksportu uz Eiropu, vispār nenāk neviens kubikmetrs vairāk, tad teorētiski var aizpildīt šo tukšumu ar papildu piegādēm, bet pasaules tirgū nav tik daudz gāzes, ko varētu uz šejieni atvilkt pat pie augstas cenas,” skaidroja Piebalgs.
Viņš arī atzina, ka tādā gadījumā nāktos ķerties klāt risinājumiem, kas būtu sāpīgi klimata jomā. “Pirmkārt, ogles atgriežas. Tad daļu aizvieto ar naftu. Valstīm, kas gribēja aiziet no kodolenerģijas, jāpārdomā, ko viņi dara šajā situācijā.”
“Pamatā cietēja būtu Eiropas industrija. (..) Tad vairāku gadu garumā tā ir nopietna problēma, bet tā nav nāvējoša problēma,” piebilda bijušais eirokomisārs.
Salīdzinājumā ar Eiropu kopumā Latvija esot labākā situācijā: “Mums elektrības ģenerācijā ir dabasgāze, bet mums ir arī iespēja iepirkt no citiem avotiem, tas nozīmē no Mažeiķiem. Mums ir Inčukalna gāzes krātuve. Un mēs esam ļoti labi savienoti ar Somiju, tagad arī Poliju un Zviedriju. Mums tā pārmaiņa būtu mazāk sāpīga.”
Savukārt vissāpīgākā situācija būtu Vācijai, kurai gan ir iespējami alternatīvi risinājumi. Tiesa, tad būtu jāpārdomā aiziešana no atomenerģijas.
Bet ko gāzes piegāžu pārtraukšana nozīmēs Krievijai? Bijušais enerģētikas komisārs uzskata, ka Krievijai šīs piegādes ir izšķirošas: “Eiropa ir tik būtisks tirgus, ko nevar vienā mirklī aizvietot. (..) Tie apjomi ir tik milzīgi Krievijas gāzes industrijai, ka tā būtu diezgan liela katastrofa.”
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka tiek apturēts Krievijas uzbūvētā gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" sertifikācijas process. Par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijā, kura nolēmusi tās noteikt piecām bankām.
Arī Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām, kas būšot vērstas pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem. Tāpat Kanāda, Austrālija un Japāna piemērojušas sankcijas Krievijai.
Ar pirmo sankciju paketi pret Krieviju nolēma reaģēt arī ASV, vēršoties pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku". Tāpat ASV pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. Šādu soli spers arī Kanāda.
